"Vienmēr esmu uzskatījis tā, ka – ja tu kaut ko dari, dari tā, kā priekš sevis, un tad nekad tev tā darba netrūks," uzsvēra Pūpols, kuru amatnieka darbi interesējuši jau kopš agras bērnības.
"Man jau patika kaut ko taisīt, eksperimentēt, tādus galdiņus taisīju, arī kaut kādus plauktiņus. Kaut kāds zāģītis mājās bija, tā arī zāģēju, kaut ko jau no pagales arī var uztaisīt, ja ļoti vēlas," viņš stāstīja.
Jaunauces pils ēku ar Latvijā vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu un lielāko 19. gadsimta krāšņu kolekciju līdz mūsdienām izdevies saglabāt ar nelieliem pārveidojumiem. Pūpols gatavojis pilij koka soliņus, tiltiņus, lapeni, atjaunojis parketu, veidojis arī sienu un griestu apdari, visu darot pēc iespējas vēsturiski precīzāk, piemēram, izmantojot kaļķa apmetumu.
"Es jau ar mūsdienu materiāliem arī esmu strādājis. Ja tā jāsalīdzina, varbūt ar vecajiem ir grūtāk strādāt nekā jaunajiem, bet man personīgi arī tas vecais efekts labāk patīk, nekā tas mūsdienīgais. Mūsdienās jau viss ir taisns, viss ir leņķī, un jautājumu nav – standarts," vērtēja amatnieks.
Jaunauces pils tūrisma speciāliste un biedrības "Mēs – Jaunaucei" valdes priekšsēdētāja Inguna Balcere, stāstot par 200 gadus vecajiem koka logiem, uzsvēra, ka pilī atjaunošanas darbi notiek lēni, bet pareizi vēsturiskajā izpratnē.
"Te ir tā fundamentālā atšķirība starp veciem un jauniem materiāliem – jaunie materiāli neprot skaisti novecot. Piedodiet, man nav gadījies redzēt skaistu, vecu plastmasu, bet koks māk skaisti novecot, akmens, māla ķieģelis, kaļķa javas apmetums prot skaisti novecot, un tas ir estētisks arī vecs," viņa skaidroja.
Balcere norādīja ka Pūpols ir būtisks sadarbības partneris, īstenojot biedrības restaurācijas projektus:
"Viņš tiešām lietās iedziļinās. Daudzas lietas, ja būtu varbūt svešs cilvēks no malas, mēs vispār būtu zaudējuši."
"Piemēram, tad, kad bija jāatjauno parkets, mēs zinājām, ka parkets ir zudis, nav oriģināla, bet Gatis atrada zem grīdlīstes oriģinālā parketa fragmentu. Cits būtu droši vien demontējis un izmetis, un to nebūtu pamanījis. Gatim ir vēlme iedziļināties, viņš rok, viņš lasa internetā, kā to darīt. Katrā ziņā tā nav tikai naudas pelnīšana," viņa stāstīja.
Turklāt atsevišķās pils zālēs parketu, kuram pietrūcis naudas projektā, Gatis pilij uzdāvinājis. "Tā ir liela nauda materiālu, darba un laika ziņā, kas tur ir patērēta. Tā ir karaliska dāvana.
Šī dāvana ir lielākā finanšu apjoma ziņā un arī tādā nozīmīguma ziņā, kādu Jaunauces pils saņēmusi pēdējos 100 gados," uzsvēra Balcere.
Pūpols norādīja, ka cenšas izmantot iespējas un aplūkot, kā tiek restaurētas citas pilis Latvijā, taču ne visur restaurācija notiek precīzi. "Citās pilīs var redzēt, ka ir centušies saglabāt to veco interjeru, bet citās ir vienkārši [viss padarīts] ātri, fiksi, taisni, pareizi, precīzi," viņš vērtēja.
Jautāts par to, cik gadus vēl plānots veltīt pils restaurācijai, viņš atbildēja īsi:
"Šeit jau nu nekad nebeigsies, ko darīt."
