1980. gadā Leikplesidā ASV izlase olimpisko spēļu hokeja turnīrā izcīna vienu no savas valsts visu laiku nozīmīgākajiem sporta panākumiem un vienu no visnegaidītākajām uzvarām sporta vēsturē. Galvenokārt no studentiem veidotā ASV izlase ar 4:3 apspēlēja spožākās Padomju Savienības hokeja zvaigznes. Liels nopelns šajā uzvarā bija arī latvietim Nagobadam, kuru amerikāņi sauc par doktoru Džordžu Nagobadu. Viņš bija komandas galvenais ārsts un lielā mērā ietekmēja procesus komandā, palīdzot leģendārajam trenerim Hērbam Bruksam.
"Brīnums uz ledus" gan nebija vienīgais Nagobada sasniegums. Visvaldis astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā ievērojami palīdzējis arī Latvijas hokeja attīstībai.
Sporta medicīnai Nagobads pievērsās pavisam nejauši,
kad studiju laikā viņa kursa biedrs un augsta līmeņa ātrslidotājs Elmārs Bite treniņa dēļ nevarēja doties uz darbu Sporta medicīnas institūtā un piedāvāja viņa vietā aiziet tieši Visvaldim. Nagobads uzreiz sapratis, ka tieši sporta medicīna būs viņa sirdslieta. Turklāt bērnībā viņš pats nodarbojās ar daudziem sporta veidiem – hokeju, basketbolu un ātrslidošanu. Basketbolā Nagobads divus gadus pēc kārtas kļuva par valsts vidusskolu meistarsacīkšu uzvarētāju, trenējoties arī pie pirmā Eiropas čempiona Valdemāra Baumaņa, bet hokeju spēlēja viena no tā laika spēcīgākajiem klubiem "Universitātes Sports" jaunatnes komandā.
Nagobads 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet septiņus gadus vēlāk, sievas Veltas pamudināts, pārcēlās uz dzīvi ASV. Tur Nagobads vairākus gadus nebija saistīts ar sportu, strādāja par ķirurgu, bet 1958. gadā viņš sāka darbu Minesotas Universitātē.
"Kad aizgāju uz universitātes studentu veselības centru, jau nākošajā gadā universitātes direktors man pateica, ka jārūpējas arī par skolas sportistiem," to laiku sarunā ar Latvijas Radio atcerējās Nagobads. ""Hokeja komandas ārsts ir kļuvis vecāks un viņam ir pagrūti. Vai tu gadījumā varētu viņam mazliet palīdzēt?" jautāja direktors. Es atbildēju: "Doktor Bointon, es pats kādreiz biju hokeja spēlētājs. Ar lielu prieku pārņemtu to hokeja daktera vietu!""
Minesotas Universitātē, kuras pārstāvji veidoja kodolu arī 1980. gada ASV olimpiskajā izlasē, Nagobads nostrādāja 34 gadus. Tieši tādēļ, ka Minesota ir viens no svarīgākajiem hokeja centriem ASV, Nagobadam pavērās iespēja strādāt lielajā valsts izlasē. Kopā ar ASV hokeja izlasi viņš bijis klāt piecās olimpiskajās spēlēs un 30 starptautiskos turnīros, tostarp pašā pirmajā pasaules sieviešu čempionātā 1990. gadā.
Tieši tajā laikā, kad Latvija cīnījās par neatkarības atgūšanu, Nagobads bija tas, kurš palīdzēja vispirms 37 gadus vecajam Helmutam Balderim nokļūt NHL komandā Minesotas "North Stars",
bet vēlāk izkārtoja vietu NHL arī jaunākajiem Sandim Ozoliņam un Artūram Irbem. To laiku atceras arī slavenais Latvijas vārtsargs Irbe.
"1988./1989. gada sezonā bijām Ziemassvētku un Jaungada tūrē ar Rīgas "Dinamo" spēlēt pret NHL klubiem. Un tur Visvaldis ņēma aktīvu dalību procesā," pastāstīja Irbe. "Mani arī pēc tam nodraftēja 1989. gada vasarā pēc šīs "Dinamo" tūres. Viņš noteikti bija iesaistīts sarunās par spēlēm ar Amerikas universitāšu komandām jau nākamajā Ziemassvētku un Jaungada tūrē. Viņš Latvijas hokejam ceļu uz Ziemeļameriku bruģēja ar pamatīgiem resursiem."
Divus pēdējos gadus Nagobads dzīvo Mineapoles veco ļaužu namā. Hokeja spēlēm viņš gan arvien seko līdzi, taču, kā pats atzīst, ne vienmēr televīzijā ir pieejamas visas spēles, kuras gribētu redzēt. Par Latvijas hokejistu sasniegumiem Nagobads uzzina no citiem Amerikā dzīvojošajiem latviešu draugiem.
"Es vairs nebraucu pats ar autiņu. Paldies Dievam, ka mani bērni dzīvo samērā tuvu. Viņi dažreiz atbrauc un kaut kur aizved mani. Citādi jau tā dzīve ir ar pavisam citu toni – daudz mierīgāka," pastāstīja simtgadnieks.
Nagobada ieguldījumu Latvijas hokejistu ceļa bruģēšanā Ziemeļamerikā īpaši uzsvēra Irbe.
"Visvaldis jeb, kā mēs viņu saucām, Višuks, mums, pirmajiem celmlaužiem uz Ziemeļameriku, bija ļoti nopietns atbalsts," paskaidroja Irbe. "Viņš dega par katru no mums. Katru reizi, kad bijām Minesotā uz mačiem, Visvaldi kā magnētu vilka uz mūsu pusi. Viņš bija mūsu aizstāvis un pārstāvis tad, kad mums aizstāvības un pārstāvības nebija. Gribētu novēlēt ikvienam latviešu cilvēkam 100 gadu mūžu kā Visvaldim, un ar tādu pašu degsmi un visu sirdi ieliekošu dedzību, kā viņš darbojās latviešu pārstāvniecībai un aizstāvībai. Viņa patriotisms nebija tikai karogi un saukļi, bet tā bija arī reāla rīcība. Ikviens, kurš viņu pazīst, to redzēja un zināja."
