Arnolds Riekstiņš arī 90 gadu vecumā aktīvi seko līdzi jaunumiem lauksaimniecības un selekcijas nozarēs.
Kā pats saka, visu mūžu pavadījis, izstrādājot agrotehnisko pētījumu metodiku, pētīja un vadīja Latvijas selekcijas un izmēģinājumu staciju agrotehnikas nodaļas un izstrādāja agrotehnisko procesu sistēmu.
Riekstiņš atzīst, ka šobrīd agrotehnika ir atstāta novārtā, lai gan esot ļoti nozīmīga.
“Tādu augsnes speciālistu vairs nebija. Augšņu klasifikācija bija bez fizikas. Es izmantoju fizikālās īpašības un papildināju augšņu klasifikāciju,” stāsta Arnolds Riekstiņš.
Savos pētījumos Riekstiņš atklājis, kā pareizi apstrādāt un mēslot augsni, noteicis labākos sējas laikus. Viņš bija tas, kurš izstrādājis agrās sējas tehnoloģiju, izpētījis, ka augs pats nosaka, kad tam nepieciešams sākt augt. Ļoti bieži šis laiks tiekot nokavēts, tāpēc arī raža neesot tik laba, kā plānots.
Arnolds Riekstiņš pirmais pētīja latvāņus un ir sarūgtināts, ka viņa ieteikumi nav ņemti vērā.
“Vienīgais noteikums ir neļaut līdz sēklām tikt. Ja viņš apsēklojas, viņš jau kļūst spēcīgs. Dīgst tikai viena daļa no viņiem, bet pārējā daļa paliek uz nākošiem gadiem, lai dīgtu. Var teikt, tā ir viņu viltība,” saka Riekstiņš.
Pirmās aršanas sacensības Latvijā notikušas 1928. gadā, kad laukus apstrādāja ar zirgiem. Bet pēckara posmā Arnolds Riekstiņš bija tas cilvēks, kurš atsāka šo tradīciju. Viņš izstrādāja aruma kvalitātes vērtēšanas metodiku, apmācīja arāju grupas un tiesāja sacensības.
Novadpētnieks Zigurds Kalmanis stāsta, ka “tas viss notika apmēram tāpat, kā tagad hokeja mači, tā bija arī arāju mači. Šajā ziņā viņu [Riekstiņu] praktiski pazina visi Latvijas arāji un visas Latvijas zinātniskās iestādes.”
Zigurds Kalmanis atzīst, ka Riekstiņa pētījumus izmanto lauksaimnieki vēl šodien, jo tie ir ļoti nopietni un vērā ņemami.
