2016. gadā Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta Panorāma" viesojās pie Ģirta un Agneses Antēm, kas netālu no Auces bija iegādājušies īpašumu un pievērsušies vistkopībai. Toreiz viņi pavisam vecā kūtiņā audzēja aptuveni 200 vistas, bet pēc četriem gadiem viss ir strauji mainījies. Uzcēluši jaunu kūti, un viņu saimniecība izaugusi līdz 600 vistām. Ideja par pievēršanos vistkopībai Antem jau radusies, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
“Visi kursabiedri bija ar lielajiem dzīvniekiem saistīti un smējās, ka man putni galvā. Sāku rakstīt kursa darbus, vairāk interesējos par to un tā ideja pamazām aizgāja,” stāstīja Ante.
Ante ir dzimis divus mēnešus pēc Augstākas Padomes lēmuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš ir atjaunotās Latvijas vienaudzis, kurš nedomā par laimes meklēšanu citās zemēs. Īpašumu, kur dzīvot un attīstīt savu biznesu, Ante iegādājās 2012. gadā.
Līdzīgi kā valsts, arī Ante 30 gadu laikā attīstījies pakāpeniski – ar saviem kāpumiem un kritumiem un pamatīgi strādājot. Ikdiena nav viegla, jo viņš vienlaikus ir arī Auces novada domes priekšsēdētājas vietnieks.
“Rīts sievai sākas 5:30, man 6:00. Nedaudz ilgāk gribas pagulēt, bet tad ātrāk jāstrādā. Visi rīta darbi kūtī - barošana, mēslu tīrīšana, dzirdnes jāizmazgā. Tad jānomazgājas, brokastis un prom uz darbu,” savu ikdienas gaitu raksturoja Ante.
Vakarā viņš atgriežas mājās, pakar uzvalku uz pakaramā, novelk spīdīgās kurpes un dodas atkal uz kūti. Ante uzskata - ja ir vēlme, Latvijā ir, ko darīt un ir pieejami arī dažādi atbalsta mehānismi.
Viņš biznesa attīstīšanai piesaistījis Eiropas Savienības piedāvātos finansējumus un pamazām kaļ plānus par tālāku attīstību: “Iespēju ir daudz. Šobrīd gatavojamies iesniegt biodrošības projektu - paklāji, augstspiediena mazgātāji, lai transportu var dezinficēt pirms un pēc maršruta.”
Lai gan savām acīm vīrietis nemaz nav redzējis Padomju laikus un neatkarības atgūšanas procesu, 4. maijs viņam ir nozīmīgs datums: “Ģimenes lokā parasti atzīmējam. Ja ir kāds pasākums Aucē, tad aizejam. Šogad situācija ir tāda, kāda tā ir. Katrs esam savās mājās. Savā ziņā tas ir patriotisms, ka dzīvo Latvijā. Valsts svētki tomēr ir sirdī.”
Ante ar sievu Agnesi un bērniem Reini un Kārli Latvijā nobāzējušies uz palikšanu. Savām rokām sācis būvēt jaunu ģimenes māju un jau pamazām sāk domāt, vai nebūs jābūvē vēl viena vistu kūts.
