"Singa (tāds ir viņas goda nosaukums), kuras oficiālā dzimšanas diena ir 28. aprīlis, simtiem spožu, vēsturisku lomu iedzīvinājusi arī Radioteātrī. Gan kā unikāla aktrise ar savu neatkārtojamo balsi, gan arī kā ļoti radoša, talantīga režisore. Ar Karlsonu un Kāpēcīti, ar Čabatiņu un Alfonu Trīcvaidziņu, Mazo Nikolā un Vinniju Pūku, Emīlu un Berlīnes zēniem, "Karali Matiušu pirmo" un "Gaidīšanas svētkiem", dzejas lasījumiem "Meža malas zaļais knauķis", "Vajag saulīti glabāt", "Dziesmā iekšā, no dziesmas ārā" - tie ir tikai daži no ķieģelīšiem tajā Zelta fondā, ar ko augušas un izaugs vēl daudzas radioklausītāju paaudzes. Singas lolojums ir arī bērnu ansamblis "Pūpolītis", Radio lieliestudējumi, kā, piemēram, "Staburaga bērni", kas ir viena no Radioteātra lielākajām vērtībām, un, protams, arī mana no bērnu dienām iemīļotā "Klāra Klukste", kas iznāca arī kasetē," atmiņās dalās Latvijas Radio žurnālists Gunārs Jākobsons.
Reitings - tā ir visai slidena lieta. Īpaši, ja runa ir par skatuves māksliniekiem. Bet diez vai varētu rasties kāds iebildums, ja latviešu aktieru popularitātes un mīlestības skalas pirmajā desmitniekā stabila vieta tiktu garantēta Verai Singajevskai. Savukārt viņas ģimene varētu būt droša pretendente uz visskatuviskākās ģimenes godu Latvijā. Singa ir bijusi un joprojām paliks ikviena skatītāja spožā atmiņā. Bet, kā daudzkārt atgādinājusi pati Singa, tad visdārgākās cilvēka dzīvē ir atmiņas.
Singa – atmiņās? Nudien, negribas tam ticēt.
Veras Singajevskas Karlsons, piedzīvojot vairāk nekā 500 izrāžu, joprojām klejo pa jumtiem, lepojoties ar savu unikālo popularitāti.
Tomēr vismīļākā Singas loma ir un paliek ķīniešu meitene Hun Jan Jelgavas teātra izrādē "Izlietais trauks", kurā atainota Ķīna 13. gadsimtā. Šajā izrādē turklāt ticis sasniegts piecu minūšu ilgs smieklu rekords!
Kopējais lomu skaits - apskaužams, tikšanos un uzstāšanās skaits skolās, kultūras un tautas namos – fantastisks, taču diez vai daudz kļūdīšos, sakot ka Singas nopietnākās vērtības ir – ģimene, draugi, ziedi un hokejs. No ziediem - pelargonijas, ar kurām ir bijušas pilnas palodzes; hokejā - Rīgas ''Dinamo'', kam Jaunatnes teātris ir bijis šefs, un viena no jūsmīgākajām fanotājām Sporta pilī - Vera Singajevska.
Jāpiebilst, ka visa Singas ģimene ir izteikti radiofoniska - dzīvesbiedrs Tālivaldis Āboliņš, kas Jaunatnes teātrī atveidojis daudzus un daudzveidīgus skatuves tēlus, savulaik bija arī mans tuvs radio kolēģis, vairākus gadus Doma laukumā 8 veicot diktora pienākumus. Jaunākā dēla Māra Āboliņa uzticību iemantoja TV, bet vecākais dēls Gundars Āboliņš tagad kļuvis par Eiropas mēroga skatuves mākslinieku, joprojām iet mammas pēdās, un, neraugoties uz laika deficītu, joprojām ver Radio lielās ozolkoka durvis, turpinot radošo sadarbību ar Radioteātri.