Tā dēvētais Strazdumuižas neredzīgo ciematiņš darbdienas pusdienā ir kluss un mierīgs. Dodoties tuvāk Juglas ezeram, kur atrodas koku ieskautā Neredzīgo biedrības valdes ēka, spēkā pieņemas putnu dziesmas.
Valde mīt vienā no senajām ciemata ēkām, tajā darbojas arī žurnāla „Rosme” redakcija.
Žurnālam šogad aprit 60 gadu, bet pašai biedrībai 90.
„Kā jau pirms dzimšanas dienas – šis ir tas mirklis, kad tiek pārdomāts par visu, kas ir pagājis, arī nākotnes plāni," stāsta biedrības vadītāja Svetlana Sproģe.
Biedrība dibināta 1926.gada 16.jūnijā, un 20.gadu nogalē un 30.gados, patiecoties tai, lēni, bet noteikti sāka uzlaboties redzes invalīdu dzīves līmenis.
Par ziedu laikiem savukārt uzskatāmi padomju laiki, sākot no 1960.gadiem, kad biedrība piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Biedrības uzņēmumi nodrošināja darbu teju visiem redzes invalīdiem, peļņa no uzņēmumiem ļāva uzcelt dzīvojamās mājas, biedrības biedri saņēma materiālos pabalstus, ceļazīmes uz sanatorijām un citādu atbalstu. „Bija Padomju Savienība, bija liela sistēma, bija darbs nodrošināts ikvienam. Produkcijas pieprasījums bija plašs uz visu Padomju Savienību, līdz ar to mēs strādājām kārtīgi un palīdzējām gan sev, gan citiem," atminas Sproģe.
"Šobrīd, protams, mums ir jāmācās dzīvot no jauna un izmantot to, kas ir šobrīd pieejams – ārzemju pieredzes un kaut kas jauns jāizdomā," viņa atzīst.
Šis laiks liek cīnīties par sevi, būt ļoti aktīvam, bet no cilvēka ar redzes problēmām šāda pozīcija prasa daudzkārt lielāku spēku un sevis pierādīšanu.
Atskatoties uz padarītajiem darbiem, Sproģei vislielākais gandarījums par to, ka izdevies īstenot virkni dažādu jomu projektu. „Protams, ja mums nav uzņēmējdarbības, kur mēs varam iegūt kaut kādus līdzekļus, lai attīstītos, tad ir jāmeklē mūsdienīgi risinājumi, un tās ir dažādas projektu iespējas. Visdažādākās – gan bērniem un jauniešiem domāti projekti, gan kultūras projekti, gan vienkārši – remontdarbu veikšana," norāda Sproģe.
Pats jaunākais ir biedrības 90. jubilejai veltītais muzikālais projekts „Sajūtas, kas tumsā skan”. Kaut ko tādu cilvēki ar redzes traucējumiem paveikuši pirmo reizi, jo uzvedums apvieno dramaturģiju, kustību valodu un muzicēšanu. Viņiem palīdz profesionāli mūziķi un skaņu režisori, režiju veido Varis Klausītājs.
„Process ir ļoti interesants gan pašiem dalībniekiem, gan mums," stāsta biedrības projektu vadītāja Sandra Smona. "Mēs vēlamies parādīt, ka biedrība savu darbu veic kvalitatīvi, konkurētspējīgi un tieši tādā pašā līmenī kā jebkura cita organizācija un šeit mēs centīsimies iziet uz to pašu labāko, kas mums ir," norāda Smona.
Viņa pati nav cilvēks ar redzes problēmām, bet darbs biedrībā viņai sniedz milzu gandarījumu. „Vienmēr esmu jutusies tā, ka, iespējams, man ir vairāk dots nekā citiem, līdz ar to es varu dot tiem citiem, kuriem nav tik daudz dots. Tā ir nebeidzama enerģijas apmaiņa," viņa nedaudz pastāsta arī par sevi.
"Protams, ir tādas dienas kā vakardiena, kad es atnācu, es vienkārši sabruku, jo man likās, ka mēģinājumā es esmu pilnīgi izsūkta. Bet tai pašā laikā šodien satikos ar vienu neredzīgu puisi. Es viņu aizvedu uz nodarbinātības aģentūru, un viņš tik motivējošas lietas man pateica, ka tas mani atkal uzlādēja, un deva spēku strādāt tālāk," sacīja Smona.
Rudenī 60.jubileju svinēs arī Neredzīgo biedrības žurnāls „Rosme”. Tā redaktore Signe Krūzkopa stāsta, ka numurs kā allaž sanācis ļoti literārs, jo cilvēki ar redzes traucējumiem ir ļoti radoši. „Tas, ko es reizēm saņemu vēstules e-pastā ar dzeju ar stāstiem, tas ir kaut kas ļoti pārsteidzošs. Viņi ir ļoti radoši," pauž Krūzkopa.
"Ir šie cilvēki, kas nāk ar šiem sasniegumiem, iedvesmām, vēlmēm darīt lietas un līdz ar to, tas, man šķiet, ir „Rosmes” uzdevums – stāstīt par šiem cilvēkiem un iedvesmot pārējos – tos, kuri varbūt vēl neuzdrošinās uz saviem varoņdarbiem," viņa piebilst.
Latvijas Neredzīgo biedrībai 90.gadskārta aprit 16.jūnijā, bet plašas svinības jau notika šonedēļ, kad Zemkopības ministrijas aktu zālē tika izrādīts jaunākais muzikālais projekts „Sajūtas, kas tumsā skan”. Šī uzveduma akustisko versiju ikvienam interesantam būs iespēja baudīt 3.jūlijā Rīgā, Mārtiņa baznīcā.
