Latvijas nedzirdīgie piedalīsies olimpiskajās spēlēs Sofijā

Tā kā nedzirdīgie nevar piedalīties ne tradicionālajās olimpiskajās, ne paraolimpiskajās spēlēs, ja vien viņiem nav vēl kāda invaliditāte, tad jau 22.reizi tiek rīkotas Nedzirdīgo vasaras olimpiskās spēles. Šogad jūlija beigās Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā Latviju pārstāvēs 15 nedzirdīgi un vājdzirdīgi sportisti.

Nedzirdīgi sportisti nedzird starta šāvienu, nedzird tiesneša svilpi, bet savā starpā lielākoties sazinās zīmju valodā. Tāpēc nedzirdīgo sporta spēlēs ir daudz atšķirīgu elementu, piemēram, skaņa aizstāta ar gaismas signāliem.

"Tīri arī fizioloģiskā ziņā, jo viņiem – vājdzirdīgajiem ir drusku traucēta koordinācija, un daudzus vingrinājumus viņiem daudz sarežģītāk izpildīt, jo viņiem tās izjūtas ir drusku savādākas," stāsta trenere Mārīte Lūse, kas sacensībām gatavo gan dzirdīgus, gan nedzirdīgus sportistus.

Latvijas nedzirdīgo sporta federācijas prezidents Varis Strazdiņš uzskata, ka nedzirdīgo olimpiskās spēles ir lielākais notikums sporta dzīvē visiem pasaules vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem. Pirmo reizi tās sarīkoja 1924. gadā Parīzē. Arī pirmajās spēlēs piedalījās Latvijas sportists. Pašlaik aptuveni četri tūkstoši sportistu no 80 valstīm sacenšas 19 sporta veidos. Šogad Bulgārijas galvaspilsētā – Sofijā Latviju pārstāvēs 15 sportisti – sešos sporta veidos – vieglatlētikā, boulingā, peldēšanā, teikvando, kalnu riteņbraukšanā un orientēšanās sportā.

"Nekas šajās nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs netiek dāvināts, viss ir pašiem jāizcīna līdzvērtīgā konkurencē," saka Strazdiņš.

Tieši slimība – bērnībā pārciestais vidusauss iekaisums nedzirdīgo sportistu pulkam piepulcēja Māri Grēniņu. Ar mums viņš sazinās pateicoties nemanāmam dzirdes aparātam. Māris ir vājdzirdīgs. Pirms četriem gadiem nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs Taipejā Māris izcīnīja divas zelta un divas sudraba medaļas.

"Tas līmenis katru gadu ļoti aug, jo kaut kā ļoti novērtē to citas sporta valstis - daudz vairāk iegulda līdzekļus. Tur bija grandiozi, uz ielas autogrāfus prasa, kaut gan mani nepazīst. Es tur Āzijā biju daudz populārāks nekā vispār Latvijā," atminās Māris. Rodas sajūta, ka nedzird nevis vājdzirdīgie, bet visi pārējie.

"Es tiešām nezinu, kāpēc tas tā ir, kāpēc nedzirdīgie ir nolikti stipri pakāpi zemāk," saka trenere.

Lai piedalītos četrgades lielākajā notikumā, sportisti lielākoties trenējušies par saviem līdzekļiem. Šogad, lai aizbrauktu uz Sofiju – piecpadsmit sportistiem un viņu treneriem valsts uz visiem piešķīrusi 25 tūkstošus latu. Vienīgais gandarījums – pērn valdības mainītie noteikumi, kas ļaus saņemt līdzvērtīgas prēmijas, ja sportisti izcīnīs medaļas.

Spēles tradicionāli notiek ik pēc četriem gadiem.

30. jūnijā sākās pirmā olimpiskās lāpas stafete spēļu vēsturē. Kalnraču stila lāpas no Parīzes, kur 1924. gadā notika pirmās Nedzirdīgo olimpiskās spēles, līdz atklāšanas ceremonijas vietai aizgādās velosipēdisti, plašāk video:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt