Kopā ar Eiropas Savienības misiju, mūsu karavīri Mali dien jau daudzus mēnešus. Misijas uzdevums ir apmācīt vietējos karavīrus, lai viņi būtu spējīgi valsti aizsargāt no radikālu grupējumu invāzijas, kas nesen draudēja padarīt Mali par, iespējams, otru Afganistānu.
Mali ir ziema un agros rītos gaisa temperatūra sasniedz plus divdesmit grādu. Tā sākas dienas Rietumāfrikā, Mali, kur vietējiem no rīta prasās pēc siltākas kārtas.
Šo laiku tālajā zemē izdzīvo arī divi Latvijas karavīri – virsseržants Vilnis Karlsbergs un kapteinis Andrejs Gorkušs. Viņi abi ir Latvijas pārstāvji Eiropas Savienības apmācības misijā Mali, kuru uzdevums ir kopā ar 23 citām Eiropas Savienības dalībvalstīm apmācīt Mali armiju, kas pēdējos gados nabadzības un politiskā atbalsta trūkuma dēļ ir panīkusi un vāja. Abi karavīri nomainījuši savus priekštečus majoru Āri Zobenu un seržantu Egiju Rassu, kuri Mali misiju sāka pirmie.
Šobrīd Mali atgūstas pēc konflikta, kas pasaules kartē valsti draudēja iezīmēt kā otru Afganistānu, kad izmantojot jukas un apvērsumu, Mali ziemeļu daļu savās rokās sagrāba radikālā islāma grupējumi, cenšoties ielauzties arvien tālāk un apdraudot visu nebūt no Eiropas ne no tik tālu esošo Rietumāfrikas reģionu.
Francijas karaspēkam nākot palīgā, izdevies iedibināt pagaidu mieru, lai gan valsts ziemeļi joprojām ir trauksmaini, notiek sadursmes, un tur vēl nebūt ne tik sen nogalināti divi franču žurnālisti. Dienvidos Eiropas Savienības valstu instruktori tagad apmāca Mali armiju, lai tā būtu gatava doties uz nemierīgajiem ziemeļiem.
Latvijas karavīri šeit ir kopš septembra, Andrejs ir personāla virsnieks un līdz ar to ikdienā strādā štābā, savukārt Vilnis ir laukā un piedalās praktiskās apmācībās, kas nozīmē būt ar karavīriem dažādos objektos un gatavot viņus uzbrukumam, aizsardzībai, izspēlēt dažādas konflikta situācijas.
Daudzi no karavīriem neprot nedz lasīt, nedz rakstīt. Daļa prot franciski, bet daļa runā tikai vietējā, piemēram, bambara valodā, tādēļ treniņos piedalās arī tulki. Darbā ar viņiem ir jārēķinās ar šejienei raksturīgām kultūras īpatnībām, piemēram, Mali karavīrs negulēs zālē, bet pakalna virsotnē, jo ir mācīts sargāties no čūskām un skorpioniem.
Latvijas karavīri teic, ka šī misija nav salīdzināma ar Afganistānu, jo bīstamības līmenis ir nesalīdzināmi zemāks un arī vietējā vidē armiju uztver daudz citādāk.
Taču karavīriem Āfrikā jāsargā sevi no citiem draudiem.
Mali bambara valodā nav tāda vārda kā Latvija, par to var pārliecināties, apvaicājot vietējos, bet vismaz tie, kuri satikušies ar mūsu karavīriem, Latvijas atrašanās vietu tagad zinot.
