Jau vairākus gadus viņš ir Latvijas goda konsuls Moldovā. Pārstāvot Latviju, Dragņevs paralēli turpina uzturēt arī savu biznesu, kas piedzīvojis pārmaiņu pilnus laikus gan PSRS okupācijā, gan arī tagad, kad Krievija aizvērusi tirgu Moldovas vīnam.
Ir silts pavasara vakars. Dragņevs Latvijas Radio sagaida savā lielajā, skaistajā mājā. Tikko atbraucis no rūpnīcas un lielās glāzēs salej savu lepnumu - zeltaino „Basavin”.
Šis ir nams, kurā viņš ar ģimeni iegriežas siltākajos gada laika mēnešos un tagad te vadīs arī Lieldienas.
Dzīvesbiedres Marijas tovakar nav mājās, taču virtuvē rosās meita, kura ir diplomāte un gatavojas darbam ASV, dēls Igors – pirmais palīgs biznesā. Viņš, kā saka Valērijs, ir tas, kurš tiekas ar klientiem, popularizē produkciju un nosaka visu, kā tā izskatīsies – sākot no pudeles formas un krāsas līdz pat etiķetei.
Valērijs stāsta, ka ir vīndaris jau vairākās paaudzēs. Jau viņa vecamtēvam no mātes puses piederējusi neliela ražotne un desu cehs.
„Pie mums Moldovā gandrīz visi mājās dara vīnu,” smaida Valērijs, taču vecamtēvam tas viss bijis mazliet nopietnāk. Mucās vedis līdz pat Odesai. „Pēc tam sekoja kolektivizācija, nacionalizācija… Tas uzņēmums, kurā mēs tagad strādājam, tapa 1968. gadā. Vislielākais apgrozījums bija deviņdesmitajos gados, pārstrādājām 22 000 tonnu vīnogu, un, tā kā pirmkārt produkciju sūtījām Krievijas tirgum, tad liels pieprasījums bija pēc stiprinātā – portvīna," saka Dragņevs.
(Valērijs Dragņevs. Foto: Ina Strazdiņa, Latvijas Radio)
Tagad Moldovai Krievijas tirgus ir ciet. Kopš valsts parakstījusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, Krievija nepieņem nedz Moldovas vīnu, nedz augļus. Dragņevs atzīst, ka tas nesis zaudējumus un grūtības, dārgi vīndariem izmaksā citu durvju meklēšana, taču no tā visa arī esot labums, par viņa vīniem interese aug citur pasaulē.
„Tikai pēdējā laikā, kopš esam aizgājuši no Krievijas tirgus, mums ir parādījušies jauni Eiropas tirgi – Polija, Čehija, Vācija. Tagad vedam arī uz Ameriku, Ķīnu, Izraēlu. Nupat aizsūtījām trīs konteinerus uz ASV un atnāca lūgums vēl pēc trim," norādīja Dragņevs.
Valērijs atceras arī tos laikus, kad padomju varas noteiktā sausā likuma dēļ tolaik vēl Moldāvijas PSR nācās iznīcināt tūkstošiem hektāru, faktiski pusi visas valsts vīnogulāju un laiku laikos koptās kultūras.
„Par to var grāmatas sarakstīt. Tas bija 1985. gadā. Tā bija kompartijas ideologa Jegora Ļigačova iniciatīva. Vīnogulājus vajadzēja izcirst, bet kaut kas bija jādara arī ar jau savākto materiālu, kurš atradās noliktavās. Nolēma sūtīt uz Baškīriju un pārtaisīt proteīnā dzīvnieku barībai," atminas Valērijs. "Vagonos nācās kraut un sūtīt prom arī ļoti augstas kvalitātes muskatvīnu, kura ražošana prasīja milzu darbu. Bija ļoti žēl, visu pēc grāmatiņas bijām gatavojuši. Izdarīju tā, ka saliku dārgo vīnu vagonos, bet naktī aizgāju un izkrāvu atkal laukā, saliekot tā vietā citu. Taču kāds mani nosūdzēja, apvainoja kontrabandā un izdeva rājienu. Bet tad, kad pēc gadiem par saglabāto vīnu dabūjām medaļu un labas atsauksmes, tad padomju vara piešķīra pateicību," stāsta Dragņevs.
Valērijs teic, ka pēc izglītības ir gan pārtikas tehnologs, gan starptautisko attiecību eksperts un ir aizstāvējis doktora grādu ekonomikā. Tas arī palīdzējis viņam izveidot tālāku karjeru.
Latvijas goda konsuls Moldovā Valērijs Dragņevs jau ir ilgāku laiku, un ar Latviju viņam saiknes izveidojušās, arī pateicoties vīna biznesam. Moldovā viņš allaž ir klātesošs ar Latvijas vārdu saistītos notikumos, saticies ar valsts augstākajām amatpersonām, uzņēmis viņas arī savās mājās un atzīst, ka tas ir atbildīgs un vienlaikus arī ļoti interesants pienākums, kura rezultātā viņš ticis arī pie jauna uzvārda – no „Dragņev” Moldovā, kļūstot „Dragņevs” – Latvijā.
