Panorāma

Ukraiņu karavīri atgūst veselību Latvijā

Panorāma

Mēra agresivitāti internetā

Latvijā trūkst pansionātu, tuvinieki izmisumā

Latvijā trūkst pansionātu; neredzīgās Ņinas kundzes tuvinieki izmisumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Aklo Ņinas kundzi, kuru viņas meita atrada Bauskas pansionātā  “Derpele” ar izgulējumiem un plaušu karsoni, šīs nedēļas beigās varētu izrakstīt no Jelgavas slimnīcas. Mediķu aprūpē viņas veselība ir uzlabojusies, cik nu vecums un hroniskās kaites to ļauj. Taču jautājums – kur neredzīgā un sevi apkopt nespējīgā kundze nonāks tālāk – paliek. 

Viņas meita dzīvo Vācijā un pati par mammu rūpēties nevar, bet uz vietu pansionātos jāgaida pat pusgadu un ilgāk.  

„Jūsu mammītei ir labāk, pat vaigi palikuši apaļāki,”  tā Ņinas meitai telefoniski uz Vāciju ziņoja Jelgavas slimnīcas ārsti. Plaušu karsonis izārstēts, vecumam zāļu nav.

„Stāvoklis ir uzlabojies, tiešām ir labāk, tagad jārisina, kur likt tālāk,” saka Jelgavas pilsētas slimnīcas ārste Anta Seržāne.

Lēmumu par izrakstīšanu pieņems ārstējošā ārste nedēļas beigās. Visticamāk, palātā Ņinai vairs nav jāatrodas. Pietiktu ar labu aprūpi citur. Jautājums – kur?

Bauskas pansionātā “Derpele” Ņinu vairs neņems. Meita arī vairs nevestu mammu uz vietu, kur nesauca "ātros", sakot – ļaujiet viņai aiziet, proti, nomirt.  Par šo faktu “Derpelē” turpinās pārbaudes, otrdien pansionātu apmeklēja Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

„Tie pārējie, kas atrodas, nav apdraudēti. Ir apkopti, aprūpēti. Nav nekas ārkārtējs, bet meitai ir jāvēršas pašvaldībā un jālūdz atrast vietu,” saka LM sociālo pakalpojumu kontroles eksperte Inese Kukore.

Sirmā kundze ir deklarēta Rīgā. Bet tieši tādēļ, ka galvaspilsētas pansionāti ir pārpildīti, viņas meita atrada vietu Bauskā un aizveda mammu uz Zemgali. Tagad meklējumi jāsāk atkal. Pat ministrijā atzīst, ka situācija ir neparedzama.

Visā valstī ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus nodrošina 186 pašvaldību un privātās institūcijas, kā arī pieci valsts sociālās aprūpes centri, kam ir 30 filiāles. Bet pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Vecīšu ir vairāk nekā vietu, kur viņus uzņem. Arī iestādes atšķiras. Ir ļoti labi pansionāti un aprūpes centri, kur sirmgalvji jūtas kā lielā ģimenē. Bet ir arī tādi, kuros aprūpe ir pavirša.

„Tuvinieki atved, pazūd un neinteresējas. Savukārt pansionātā aprūpe ir minimāla, nepietiekama,” par tādām vietām stāsta Kukore.

Sūdzības no pansionātiem ienāk regulāri. Ministrija saņem ziņas, ka sirmgalvji tiek turēti pusbadā, nesaņem vajadzīgās zāles, nav grāmatu vai avīzes, ko palasīt. Dienas rit vienmuļas, absolūtā bezdarbībā. Pērn veiktas 20 pārbaudes.

„Te ir pamatjautājums - kurš kuram ir? Vai pansionāts to darbiniekiem vai darbinieki – iemītniekiem?” uzsver Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Tiesībsarga birojā šogad sola pastiprinātu uzmanību pievērst tieši pašvaldību sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, tostarp pansionātiem. Taču tas esot gluži kā likums - skaisti izremontētas telpas vēl nenozīmē labu aprūpi. Vecīši grib parunāties, grib, lai viņus uzklausa. Cilvēcīgu attieksmi valsts pakalpojumā diemžēl nodefinēt nevar un apmaksāt arī nē.

Labklājības ministrija visus materiālus par notikušo ar sirmgalvi Ņinu nosūtījusi izvērtēšanai arī Veselības inspekcijai. Taču tas, vai un kādu sodu var uzlikt aprūpētājiem, Ņinas meitu neuztrauc. Viņai nedēļas laikā ir jāatrod mammai jauns pansionāts. Pagaidām tā šķiet neiespējamā misija.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti