Viena no Skrundas kultūras nama senioru kora "Novakars" tradīcijām ir rīkot dzimšanas dienu ballītes, un tajās vairs neiztikt bez kora dalībnieka īra Keneta O'Braiena ģitāras spēlēšanas un viņa drauga Gunta Matsata-Matsona akordeona.
No Īrijas uz Latviju Kenets pārcēlās pirms sešiem gadiem. Var teikt, ka uz šejieni viņu atveda mīlestība, jo Īrijā viņš iepazinās ar latvieti, kas turp bija devusies strādāt.
Viņš neslēpj, ka par Latviju neko iepriekš nav zinājis, tāpēc tā viņam bijusi liels un patīkams atklājums.
"Latvija man ir vieta, kur atpūsties, pastaigāties pa laukiem un mežu. Es eju makšķerēt, arī sēņot. Piemēram, gailenes, es domāju, ka tās ir indīgas, bet te es ar tām iepazinos un lasu. Te ir tik dažādas sēnes un garšīgas. Un te ir tik svaigs gaiss," saka Kenets O'Braiens.
Jau trešo gadu Kenets dzied senioru korī un nu gatavojas arī saviem pirmajiem Dziesmu svētkiem. Sākumā viņš baidījies piekrist aicinājumam nākt uz kori, jo nav zinājis, kas tas ir.
Bet nu Kenets ir iekļāvies vietējā amatiermākslas dzīvē un nespēj vien sagaidīt svētkus, kurus līdz šim ir redzējis internetā.
"Tas ir prātam neaptverami, tā ir laimes baudīšana, prieks. Nu man dziedāšana ir vissvarīgākā lieta dzīvē līdzās manai sievietei, līdzās tam, ka varu te būt un sajust, kā cilvēki svin savu kultūru," saka dziedātājs.
Lai arī Kenets latviski runā maz, sacīto viņš saprot. Korī viņš esot ļoti uzcītīgs. Ar repertuāru, kas atrodams internetā, parasti jau ir iepazinies.
"Viņš ir ļoti sirsnīgs, labsirdīgs, viņam patīk, pēc katra mēģinājuma pasaka paldies," stāsta kora “Novakars” diriģente Sarmīte Pavilaite.
Ārpus kora Kenets ne vienā vien pasākumā ir sastopams, muzicējot kopā ar savu draugu, arī “Novakara” dziedātāju Gunti Matsatu-Matsonu.
"Mums ir cerība nopietnāk pastrādāt, varbūt kapelu izveidot. Viņš nepazīst nevienu noti, visu no dzirdes un atmiņas spēlē," piebilst Guntis.
Kenetam ļoti patīkot Ulda Stabulnieka dziesma “Paliec un neaizej”, bet vismīļākā esot latviešu tautasdziesma "Ziedi, ziedi rudzu vārpa".
