Latvietis ceļ pareizticīgo klosteri Vācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tēvs Daniils, kura laicīgais vārds ir Andris Irbīts, divus gadu desmitus dzīvo Vācijā un ir Berlīnes un visas Vācijas Krievu Pareizticīgo baznīcas arhibīskapa sekretārs. Viņš ieņem svarīgu posteni Vācijas kancleres Angelas Merkeles Integrācijas komitejā un pērn kļuva par Sv.Georgija klostera priekšnieku. 20 gadus pamestā muižas teritorijā viņš ceļ baznīcu, atjauno bijušo Gēringa medību pili, kur būs viesu nams.

Tā nav pirmā krievvalodīgo ienākšana Gētšendorfā. Sirmgalvji atceras, kā ciemam cauri plūda Sarkanās armijas kolonnas. Sociālisma laikos te atpūtās padomju virsnieki. Tagad te apmetušies pareizticīgie no Krievijas, Latvijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Andris Irbīts ieradās Vācijā 1995.gadā. Viņa māte ir no Pievolgas vāciešiem un pārbrauca ģimeņu apvienošanās kārtā. Andri 10 gadu vecumā apbūra Pareizticīgās baznīcas noslēpums: ikonas, sveces, aromāts, tērpi. Zēns sāka kalpot pie altāra. Sekoja diakona mūka kārta, saņemot vārdu Daniils. Pēc ģimenes pārcelšanās uz Vāciju par dzimto tapa Berlīnes katedrāle, bet Daniils kļuva par arhibīskapa Teofana sekretāru.

Īpatni, ka pareizticīgo katedrāli cēla 1938.gadā – Ādolfa Hitlera valdība. Berlīnē bija daudz baltgvardu emigrantu, šķita, ka tie noderēs reiha plānos. Kad pirms 20 gadiem Berlīnes eparhijas vadību pārņēma arhibīskaps Teofans, bija tikai 12 draudzes, tagad Vācijā darbojas 80 krievu pareizticīgo draudžu, Berlīnē to ir sešas. Pavisam Maskavas patriarhāta ziņā Vācijā ir 800 000 pareizticīgo, arī vācieši. Ir vāciski runājošo draudze. Attieksme pret pareizticību Vācijā esot pozitīva.

Par Vācijas latvieša mūža darbu, protams, kļuvusi klostera veidošana Berlīnes pievārtē. Pirms septiņiem gadiem Brandenburgas pavalsts par simbolisku maksu – vienu eiro - pārdeva Krievijas Pareizticīgo baznīcai vecas muižas ēkas un 4 hektārus zemes Gētšendorfā, 90 km no Berlīnes. Visas ēkas atradās bēdīgā stāvoklī, tomēr Sinode izlēma tur dibināt vīriešu klosteri. Pilnvērtīga klostera dzīve sākās tikai pirms diviem gadiem. Paredzēts, ka tur uzturēsies līdz 30 iemītniekiem.

Pilī, no kuras paveras skats uz ezeru, atradās Gēringa medību viesu nams. Lai no nacistu barveža gara nepaliktu pēdas, pils vispirms tika iesvētīta. Pēc kara šeit ierīkoja padomju virsnieku sanatoriju un atpūtas namu. Te atpūtās arī sociālistiskās Vācijas slepenpolicijas – štazi - vīri. Bet tad, 20 gadus, šī teritorija bija pamesta un nekopta.

Kā izturējās vācu ciems pret jaunajiem neparastajiem kaimiņiem? Svešos nemīl nekur, bet šeit, Austrumvācijā, atmiņa vēl svaiga. Krievu valoda daudziem atgādina ieroču valodu. Kāda sirmgalve žurnālistiem atteikusi: labāk, lai krievu sīpolveida tornis, nekā minarets.

Viens no pirmajiem, kas atbalstīja klostera ideju, bija luterāņu mācītājs Horsts Kasners - kancleres Angeles Merkeles tēvs. Šis apvidus ir Vācijas līderes mazā dzimtene, netālu ir viņas vasarnīca. Merkele labi pazīst tēvu Daniilu, kurš ir kancleres Integrācijas komitejas loceklis. Nav dzirdēts, ka vēl kāds latvietis būtu šāda līmeņa padomdevējos kaut kur Eiropā.

Daniils: "Ar valstsvīriem es tiekos regulāri. Ar dažiem pat izveidojusies draudzība. Vācijas valdība atbalsta krievu pareizticīgo baznīcu, jo lieliski saprot, ka tā ir ne tikai krievu, bet visu Vācijā dzīvojošo pareizticīgo baznīca. Baznīca palīdz cilvēkam integrēties sabiedrībā. Divreiz nedēļā mēs mazturīgajiem rīkojam bezmaksas vācu valodas kursus."

Pilī būs svētceļnieku centrs un viesnīca, klostera brāļu korpuss ir vienīgais, kas darbojas pilnībā, bet skaidrais ezers un meži, kuros nav grūti sastapt briežus, ir Gētšendorfas lielākā pērle. Drīz vien būs uzcelta Svētā Georga baznīca.

27 metrus augsto dievnamu varēs redzēt no tālienes. Jūnijā kupolu greznos ar krustu.
"Tas būs pareizticīgo krusts. Ļoti skaista vieta."

Lai gan šis ir Krievijas zemes gabals, te valda vācu kārtība. Sākumā - birokrātisku papīru kaudze. Būvdarbi ieilguši, celt drīkst tikai licenzēti celtnieki, ne kaimiņi vai brīvprātīgie. Visa saimniecība te uz pašu pleciem. Dienas kārtībā lūgšanas mijas ar dārza kopšanu, braukšanu uz ciemu pēc produktiem, maltītes gatavošanu, un citiem ikdienas rūpestiem. Dārziņš top, savs vīna pagrabs jau ir, taču klosteris no naturālas saimniecības neizdzīvos pat tad, kad šeit dzīvos 30 mūki, kā plānots. Visi brāļi mācās vācu valodu. Jaunākajam klostera iemītniekam Sergejam no Ukrainas ir 19 gadu.
Mūks Segejs: "Tēvs Daniils ir daudzpusīgs cilvēks, no kura var daudz mācīties. Viņam piemīt patiesums, kas daudziem pietrūkst. Īstumu papildina labsirdība, bet labsirdīgs cilvēks ir gudrs."

Par katru mūku ik mēnesi jāmaksā 150 eiro medicīniskā apdrošināšana, citu izdevumu atliku likām. Andris domā, kā nopelnīt. Pils pārtaps par viesu namu, reizē par svētceļnieku centru, tika atvērta kafejnīca, maizes ceptuve, ir zivsaimniecības iecere. Alus darītavas, kā vācu katoļiem, varbūt nebūs, bet bišu drava noteikti būs.

Klostera priekšnieka aizraušanās ir dzeja. Mūks Mihails: "Lasot viņa dzeju, es pats cenšos to atdarināt, aizgūt radošu uguntiņu, rakstīt dzejoļus. Priecē, ka klosterī ir ne vien garīgi izglītoti, bet arī radoši cilvēki, kas piesaista ne vien baznīcai piederīgos."

Bet ne katra mācītāja vārsmas pārtapušas dziesmā, kad piedalījusies Eirovīzijas atlases konkursā. Andrejs Kravčuks: "Nedomāju, ka garīgās pārrunas izvērtīsies par kopīgu daiļradi. Internetā izlasīju dzejoli – Mana cerība. Šīs rindiņas uzmundrina, dzīves optimisms mani saistīja mani un tapa sadarbība ar Pēterburgas komponistu Oļegu Popkovu. Piedāvājām dziesmu Eirovīzijas konkursam. Garīga satura dziesmu grūti izvietot komerckanālos, bet sludināt garīgās vērtības varējām Eirovīzijā."

Zīmīga bija Andra tikšanās ar Ludmilu Gurčenko. Pirms 10 gadiem aktrisi pārsteidza jaunais garīdznieks, kurš aizraujas ar dzeju un mākslu, un abi sadraudzējās. Viņš bija aktrises garīgais tēvs, un pēc viņas nāves bijis spiests pat aizstāvēt pret Krievijas mediju baumām par Gurčenko ticību.

Tēvs Daniils novēl Latvijai attīstību un cer, ka arī Latvijā kādreiz būs tikpat cilvēkiem pretimnākoša sociālā sistēma kā Vācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti