Ilze jau vairāk nekā 14 gadus dzīvo vienā no Ēģiptes kūrortpilsētām – Hurgadā. Arī viņa ar vīru un bērniem ik gadu ievēro svētajam mēnesim raksturīgās tradīcijas. Dienas gaišajā laikā gavē un lūdzas.
Šogad gan ramadāns visiem būs citāds. Izpaliks gan kopīgās lūgšanas, gan vakariņas plašā lokā.
“No saullēkta līdz saulrietam neviens neēd un nedzer. Bet pēc tam notiek atgavēšana. Tradicionāli šī atgavēšana, ja esi musulmanis, nenotiek vienatnē, viens pats neēd,” stāstīja Ilze.
“Šeit ir vīra ģimene, māsa. Bieži atbrauc ciemos no laukiem arī otra māsa. Mums ļoti bieži notiek šīs ēšanas kopā. Protams, mošejas ir ciet. Viņas skan, tur notiek lūgšanas, bet to dara viens vienīgs šeihs. Atkarībā no mošejas un šeiha tās lekcijas, ko viņi parasti teic ramadāna laikā, dažās mošejās nenotiek, bet citās notiek pa skaļruni. Vienkārši vari ārpusē klausīties,” stāstīja Ilze.
Šajā laikā Ilzes ģimene esot vairāk kopā – bērni neiet skolā, vīrs tāpat kā Ilze ikdienu aizvada mājās. Sieviete smejas, ka sākotnēji bērni strīdējušies, pēc tam ignorējuši viens otru, bet nu jau iemācījušies sadzīvot. Divas nedēļas karantīnā esot bijis pārbaudījums visai ģimenei.
“Mums nācās iepazīties, jo mēs jau esam pieraduši katrs savā ritmā dzīvot un katram ir sava sabiedrība,” atzina Ilze.
Ilze ar vīru abi līdz šim strādāja tūrisma nozarē. Tagad darba vairs nav.
Sieviete stāstīja, ka pēdējie ārzemju tūristi pilsētu pameta pirms pāris nedēļām. Drīz pēc tam arī vietēji ceļotāji un tūrisma industrijā strādājošie.
“Hurgada, līdzīgi kā citas kūrortpilsētas, tika izolēta. Attiecīgi tie, kuri strādāja ar tūristiem, nevarēja aizbraukt mājās, kamēr nebija nosēdējuši tās divas nedēļas karantīnā. Nu tie arī ir prom. Attiecīgi Hurgadā ir iestājies miers,” stāstīja Ilze.
Hurgada atrodas vairāku simtu kilometru attālumā no tuvākajām pilsētām, apkārt ir tuksnesis. Lai izvairītos no situācijas, ka pilsētnieki, braucot atpūsties, Hurgadā ieved bīstamo koronavīrusu, tiem iebraukt liegts.
“Viņi atbrauc līdz vārtiem, un viņus pagriež atpakaļ, jo šeit uz mašīnām ir numuri, kas norāda uz pilsētu. Attiecīgi Hurgadā var iebraukt tikai tie, kuri šeit dzīvo,” norādīja Ilze.
Arī hurgadiešiem jāievēro piesardzība un liegts pulcēties, slēgti tirdzniecības centri un dažādas izklaides vietas.
“Vienīgais, kas ir palicis, tās ir pastaigas. Tāpēc pēcpusdienās un visu dienu uz ielām var redzēt vīriešus, jo vīrieši nav pieraduši sēdēt mājās. Vīriešiem ir slavenās ēģiptiešu kafejnīcas, kurās sēž tikai vīrieši, pīpē ūdenspīpi, dzer tēju. Protams, bez alkohola pavada laiku. Tās bija pirmās, kas tika aiztaisītas ciet,” stāstīja Ilze.
Pilsēta gan neesot tukša vien vīrusa dēļ. Kā skaidro sieviete, sakarā ar svēto mēnesi jeb ramadānu daudzi devušies prom no pilsētas pie radiniekiem.
“Tas ir pamatā laiks, kad ģimenes brauc prom uz laukiem pie saviem vecākiem un to laiku pavada tur. Tie ir lielākoties ģimenes svētki. Attiecīgi skolas arī jau no marta vidus ir ciet, tāpēc principā ģimenes šeit vairs nekas netur. Strādāt viņiem nav kur.”
Pirms ramadāna visā valstī komandantstunda bija no septiņiem vakarā līdz sešiem rītā, lai novērstu cilvēku pulcēšanos dienas tumšajā laikā. Ilze gaidīja, ka svētā mēneša laikā laiku, kad ļauts doties ārā, ierobežos vēl stingrāk. Tomēr Ēģiptes valdība lēma atstāt ierobežojumus vien no deviņiem vakarā, kas nozīmē, ka kopīgās vakariņas būs iespējams noturēt kopā.
Pēc Ilzes teiktā, Ēģiptē uz vīrusa uzliesmojumu ir trīs veidu reakcija. Daļa cilvēku krituši panikā. Esot dzirdēti stāsti, ka cilvēki pieprasa ārstiem izvākties no tuvumā esoša dzīvokļa bailēs par koronavīrusa izplatību. Citi Covid-19 uzliesmojumu uztverot vieglprātīgi.
“Tā ir atkal otrā galējība. Protams, to attieksmi ietekmē fakts, ka šī ir musulmaņu valsts. Islāmā tu zini, ka nekas nenotiek bez Allāha klātbūtnes. Attiecīgi – ja šodien ir vīruss, tad tā tam ir jābūt,” skaidroja Ilze.
Ilzes reakcija uz vīrusa uzliesmojumu esot kaut kur pa vidu abām galējībām. Panikā viņa nekrīt, bet tajā pašā laikā ievēro piesardzību. Viņa cer, ka jau rudenī tūrisma nozare sāks atkopties.
