Talantu galerija

Dzejnieks Arvis Viguls par dzejpasauli un pasauli

Talantu galerija

Londonas dizaina biennāles zelta medaļas ieguvējs dizaineris Artūrs Analts

Ilze Salnāja-Verva: Tartu ir manas mājas

Latviete Igaunijā Ilze Salnāja-Verva: Tartu jūtos iederīgi. Tur ir daudz latviešu pēdu

Latviete Ilze Salnāja-Verva jau 12 gadus dzīvo Igaunijā. Tartu viņa sauc par savām mājām un atzīst, ka jūtas šajā pilsētā absolūti iederīgi. Viņa ir gide, vada Tartu latviešu biedrību, bet pašlaik Kauņā izzina Lietuvas vēsturi un etnogrāfiju, lai veidotu ciešāku sadarbību visu trīs Baltijas valstu starpā.

"Sācies interesants periods manā dzīvē,” atklāj Salnāja-Verva Latvijas Radio raidījumā "Talantu galerija”. Igaunijā viņa dzīvo kopš 2006. gada, bet tagad ir devusies uz Kauņu, lai divus mēnešus strādātu Lietuvas Lauku tūrisma asociācijā un studētu lietuviešu vēsturi, etnogrāfiju un kultūru.

Darbīga, aizrautīga un laba stāstniece, kas asi redz atšķirīgo starp igauņiem un latviešiem.

Grib veidot Baltijas sadarbības projektus

"Bija sajūta, ka ārkārtīgi maz zinu par Lietuvas vēsturi, kultūru un cilvēkiem, lai gan esmu dzimusi un augusi netālu no Lietuvas robežas. Esmu aizputniece. Kaut kā šī kultūra bijusi tikpat tālu kā Igaunijas, tāpēc man likās svarīgi arī simtgades kontekstā saprast šī ''simts'' nozīmi mūsu visu valstu vēstures sakarā,” atklāj Salnāja-Verva.

Viņa stāsta, ka mācību laikā sajutusi, cik nozīmīgs lietuviešiem ir vēsturiskais lielvalsts mantojums.

"Tas mūs ļoti atšķir no viņiem. To var just no pirmās dienas, kad ierados Kauņā. Tas tiek uzsvērts visur, to var just viņu lepnumā. Simtgade tiek uztverta kā valsts atjaunošana daudz izteiktākā atjaunošanas nozīmē. Mums jau valsts ir sen kā bijusi, šis ir tikai niecīgs atgādinājums, ka ir simts, patiesībā mums ir daudz vairāk. Var just, ka Lietuvā šie [simtgades] svētki ir daudz lielākā mērogā,” analizē Salnāja-Verva.

Runājot par mācībām, Salnāja-Verva norāda, ka viņa vēlētos nodibināt ciešāku sadarbību Baltijas mērogā ar pārrobežu projektu palīdzību.

"Ir daudz dažādu kopprojektu Latvijas un Lietuvas starpā un Latvijas – Igaunijas starpā. Tas trijnieks nesanāk, ir tikai 2+2 visu laiku. No Lietuvas līdz Igaunijai tā sadarbība nenonāk. Man gribētos, ka ir tieši Baltijas sadarbība, ka sadarbotos plašākā mērogā un vairāk justu Baltijas vienotību, nevis tikai atšķirīgo,” skaidro Salnāja-Verva.

Tartu sajūt kā savas mājas

Bet jau pavisam drīz mācību laiks būs beidzies. Oktobra vidū Salnāja-Verva atgriezīsies Tartu, lai gatavotos Latvijas simtgades svinībām, kas būs īpašas un notiks Igaunijas Nacionālajā muzejā. Bet tieši šajā laikā Kauņā viņa sajutusi Tartu kā savas mājas.

"Tartu ir tāds miers un savādāka gaisotne, cilvēki nesteidzas. Var just lielo studentu īpatsvaru un tādu brīvdomību. Esmu padzīvojusi Aizputē, Liepājā, Rīgā, Tartu, tagad Kauņā, no visām šīm vietām Tartu ir tā vieta, kur jūtos absolūti iederīgi. Varbūt tāpēc, ka tur ir tik daudz latviešu pēdu. Arī šobrīd latvieši tur ir. Varbūt ne vienmēr viņi meklē citus latviešus,” stāsta Salnāja-Verva.

Vēsture un pedagoģija savienojas tūrismā

Salnāja-Verva ir studējusi pedagoģiju un apguvusi vēstures skolotāja specialitāti, taču, pārceļoties uz Igauniju, zināšanas pedagoģijā sākumā nav palīdzējušas. Tāpēc viņa izvēlējusies strādāt tūrisma jomā, kur varēja izmantot zināšanas vēsturē, vēlāk, kad radusies iespēja mācīt bērniem latviešu valodu, noderējušas arī zināšanas pedagoģijā.

"Mana specialitāte ir pielāgojusies manai dzīvei,” bilst Salnāja-Verva un stāsta, ka īpašos kursos Igaunijas Nacionālajā muzejā apguvusi Igaunijas etnogrāfiju un, kad radusies iespēja strādāt šajā muzejā, sapratusi, ka jāiepazīst Latvijas muzeju piedāvājums attiecīgajā jomā.

"Ja runājam par vēsturi un etnogrāfiju, daudz ir ļoti līdzīgā. Mēs ikdienā par to maz runājam un domājam. Piemēram, klausoties "Skolas somas” projekta atklāšanas raidījumu, domāju, ka Ziemeļlatvijas pierobežas bērni varētu braukt uz Igaunijas Nacionālo muzeju un mācīties Latvijas vēsturi no aizvēstures laikiem līdz mūsu dienām,” vērtē Salnāja-Verva.

Viņa atzīst, ka vēsturiskā skatījumā latvieši un igauņi ir atšķirīgi tērpos, kādās izpausmēs, bet dzīves stils ir ļoti līdzīgs.

"To var arī labi just literāros darbos.

Kad pārvācos uz Igauniju, likās aktuāli lasīt viņu klasiku, lai saprastu šo domāšanas veidu, izprastu tautas dzīves veidu. Tad sapratu, ka darbi ir ļoti līdzīgi mūsu Blaumaņa, Upīša vai Jaunsudrabiņa darbiem, bet varbūt vēl par vienu olekti depresīvāk tas ir.

Tie tomēr ir vēl dziļāki ziemeļi, vēl skarbāki laika apstākļi un attiecīgi vēl noslēgtākas ģimenes attiecības,” atzīst Salnāja-Verva.

Tartu latviešu biedrība cenšas ievilināt igauņus

Pēc oficiālās statistikas, Tartu mīt aptuveni 250 latvieši, taču daļu no viņiem var uzskatīt par "mirušajām” dvēselēm. Tie galvenokārt ir studenti, kuri pilsētā piereģistrēti, lai gan studijas Igaunijā jau beiguši. Ilze Tartu zina kādus 50-60 latviešus, viņu noteikti ir vairāk, taču daļa integrējušies un nevēlas piedalīties latviešu aktivitātēs.

Tartu latviešu biedrība dibināta 2012.gadā, aktīvi sadarbojas gan ar igauņiem, gan ar vietējām mazākumtautību grupām, gan arī ar latviešiem. Biedrībai ir sava priekšvēsture, jo kādreiz aktīvi darbojusies Dienvidigaunijas latviešu biedrība.

“Kādu laiku sanācām neoficiālākās tikšanās reizēs valsts svētkos, latviskos svētkos. Radās ģimenes, bērni, radās vēlme bērniem stāstīt par Latviju un mācīt latviešu valodu. Tad mēs sākām pulcēties ģimenes grupiņās. Tuvojās 2013. gada Dziesmu svētki, 2012. gadā bija skaidrs, ka gribam piedalīties, bet – kā to izdarīt, jo esam tik maz,” par to, kā pakāpeniski veidojusies Tartu latviešu biedrība, stāsta Salnāja-Verva.

Nākamais solis jau bijis Igaunijas latviešu kora izveide, kurā dziedātāji ir gan Tallinas, gan Tartu latvieši.

“No kora idejas nonācām pie biedrības idejas,” atceras Salnāja-Verva.

Tā kā Tartu latviešu nav daudz, biedrība aicina kopā darboties arī igauņus, un 18.novembra svinības būs Latvijas nedēļa.

“Mēs esam uzņēmuši biedrības kursu, kā igauņu informēšanu par to, kas Latvijas kultūrā ir jauns, aizraujošs un interesants. Reizēm politiski ekonomisko aktivitāšu dēļ ir jūtama vīzdegunība. Ir ļoti kaitinoši, ja igauņi zina par Latviju tikai to, ka te ir lētāks alkohols.

Man ir iekšēja spīts un pārliecība, ka Latvijā ir daudz vairāk, ko piedāvāt igauņiem. To vajag celt saulītē. Kultūra un tūrisms to brīnišķīgi pierāda,” pārliecināta Salnāja-Verva.

Un vēl Salnāja-Verva bilst, ka svētkos noteikti vilks latviešu tautastērpu, jo viņas saknes ir Latvijā un viņa ir lepna, ka nāk no Latvijas.

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti