Neuztvēra nopietni
Sandra Martinsone dzīvo multikulturālā vidē Londonā un ikdienā nedomā par to, ka dzīvesbiedrs ir no Ganas un viņam ir cita ādas krāsa. Tomēr viņa novērojusi, ka dzīvesbiedra un arī bērnu ādas krāsai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, kad viņa ir Latvijā vai kontaktējas ar tuviniekiem no dzimtenes.
Arī Britu salās dzīvojošie latvieši, ar kuriem Sandras ģimenes ceļi krustojušies, sākumā bijuši līdzīgi noskaņoti – nedaudz skeptiski un gatavi uzdot reizēm neērtus jautājumus, dažbrīd arī rasistiski noskaņoti.
“Gan manai ģimenei, gan draugiem tas bija tāds transformācijas process.
Sākumā varbūt likās, ka Sandrai vienkārši tāds jaunības trakums galvā, kas pāries, un tas netika uzņemts nopietni, ka es tiešām veidošu ģimeni ar kādu, kurš nav no manas rases,” stāstīja Sandra.
Sandra centās visam pieiet vēsu prātu, tomēr jautājumi bijuši visneiedomājamākie. Sākot ar to, vai viņam nav īpaša smarža, beidzot ar šaubām par jūtu patiesumu, jo cilvēks no Āfrikas, visticamāk, ar balto sievieti kopā ir tikai finansiālu apsvērumu dēļ.
Nereti apšaubītas Sandras dzīvesbiedra profesionālās spējas, lai arī viņš ir augstas raudzes savas jomas profesionālis.
Sandra atzina, ka pieņemšana savējo vidū bija jāiemanto: “Brīdī, kad mani tuvākie draugi un ģimene paši ar manu dzīvesbiedru satikās, iepazinās, parunāja, nācās atzīt, ka sakarīgs čalis. Bet tas nenotika uzreiz. Bija jāpaiet laikam. Nekā tāda nebūtu bijis, ja es savējiem teiktu, ka draudzējos ar Jāni no Bauskas.”
Jūtas komfortabli Ēģiptē
Līdzīgi par savu vīru stāstīja Digna Abuzeida, kura precējusies ar ēģiptieti – tikai personīgi iepazīstot, notiek pieņemšana.
“Kad viņš atbrauca uz Latviju, nācās saskarties ar aizspriedumiem – ar to, ka viņš ir no Ēģiptes, ka nācis no citas kultūras. Sākumā vecākiem bija valodas barjera, bet, tā kā viņš ļoti labi runā angliski, ar maniem draugiem viņš sapratās, jo ir gana atraktīvs, latviešu kultūru pieņemošs,” norādīja Digna.
Apkārtējiem bijis daudz jautājumu – ar ko dzīvesbiedrs nodarbojas, vai Dignai, aizbraucot uz Ēģipti, būs pašai sava dzīve, vai būs jāpieņem islāms un jāliek lakats galvā, varbūt viņa vispār netiks laukā no mājas.
Digna, esot laulībā ar ēģiptieti un dzīvojot Ēģiptē, jūtas ļoti komfortabli – arī ēģiptieši viņu ir pieņēmuši kā savējo. Digna uzsvēra, ka viss ir atkarīgs no pašas atvērtības un spējas pieņemt ēģiptiešus.
Digna, atstāstot sava vīra pieredzēto, teica: “Latviešiem priekšā ir tāda kā ledus siena. No sākuma viņi tevi vēro, skatās. Ja tu otro reizi ar viņu satiecies, tad viņš kļūst draudzīgāks.
Bet kopumā latviešiem iekšā tā sirsniņa ir ļoti laba, un viņi ir ļoti viesmīlīgi.
Iepazīstot latvieši saka, ka mans vīrs taču ir pavisam savādāks ēģiptietis un pavisam cits musulmanis.”
Brazīlieti Latvijā uzņēma silti
Savukārt Latvijā dzīvojošā brazīliete Elaina Brazila Bērziņa norāda, ka šeit uzņemta ļoti silti. Elaina atzina – iespējams, tas ir tāpēc, ka viņas ādas krāsa neatšķiras.
Elaina precējusies ar Brazīlijas latvieti un kopš 2002. gada dzīvo Latvijā. Viņa ir ieguvusi Latvijas pilsonību.
Tā kā Elainas bērnība pagājusi kopā ar melnādainiem draugiem, viņu pārsteidza jautājums no septiņus gadus vecās meitas, kuras dzīves pieredze saistīta ar Latviju: “Mamma, vai melnādains cilvēks ir tāds pats kā mēs?”
Elaina atzina, ka bijusi šokā: “Es tajā brīdī biju aizmirsusi, ka viņa ir izaugusi Latvijā. Viņa nav augusi Brazīlijā, kur dažādība ir ikdiena. Mana vecākā meita, kurai ir vairāk nekā 20 gadu, ir augusi starp melnādainajiem, bet manai jaunākajai meitai tā nav bijusi ikdiena. Pret visu svešo veidojas aizspriedumi.”
Kas esam kā latvieši?
Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš nule beidzis darbu pie pētījuma “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā” norādīja, ka lielajās pilsētās un mazā ciemā būs atšķirīga attieksme pret dažādību. Ārzemnieku īpatsvars visaugstākais ir Rīgā.
Musulmaņi un romi, kā secināts pētījumā, ir visvairāk pakļauti nepieņemšanai. Vairāk par pētījuma secinājumiem var lasīt šeit.
Kaprāns uzsvēra, ka labāk ir dzīvot pēc iespējas saliedētākā sabiedrībā, kur kaimiņš ar kaimiņu no dažādām kultūrām spēj sadzīvot un vienojas kopējam.
“Lielākais izaicinājums tuvāko desmit gadu laikā būs saprast, kas esam mēs, latvieši, un kā mēs spējam paplašināt izpratni par to, kas ir latvietis. Ir svarīgi, lai latvieši ir maksimāli atvērti ikvienam, kurš vēlas būt latvietis,” uzskata pētnieks.
