Dzimis un audzis Līdumniekos
Uzņēmējs, lauksaimnieks un Līdumnieku atjaunotājs Igors ir absolvējis Aizpūres pamatskolu, vēlāk Malnavas tehnikumu, kā arī Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Viņš ir gan piedzimis, gan uzaudzis nelielajā ciematā Krievijas pierobežā – Līdumniekos, kur jau no bērnības veica lauku darbus.
"Es esmu audzis bez tēva, un praktiski mana audzināšana bija slogs mammai kopā ar vecmammām, bet man no bērna kājas nekā nav trūcis, nekas no puišu lietām netrūka. Paldies mammai un visiem, kas audzinot stāstīja par to, kāds bija tēvs – tēvs bija piemērs, ko mamma man stāstīja no bērna kājas," atzina Igors.
"Tāpēc jau no agras bērnības gāju ganos, no sestās klases jau strādāju uz kombaina par palīgu, un devītajā klasē es jau visu sezonu nostrādāju viens pats uz kombaina. Tas bija kaut kas," viņš piebilda.
Dibina ģimenes uzņēmumu
Dzimtajā pusē Krievijas pierobežā Igors atjauno kultūras namu, ezermalu un ģimenes kapelu
Rastu lasi šeit:
Foto: Dace Kokle
"Kad bērns vēl biju, tādā atmiņu līmenī atceros, ka bija skaņu plates, kuras patika paklausīties, pagriezt skaļāk, klusāk. Kaut kas tajā interesants bija. Tad pagāja laiks, sākās kaut kādas skolas ballītes un kasetes. Nedaudz vēlāk, jau ap 12 gadiem, mani pielika pie pults ar lentes magnetofoniem likt dziesmas. Tad vajadzēja to turpināt," skaidroja Igors.
Kādu laiku Igors strādāja uzņēmumā "Eko osta", kur, kā pats atzina, ieguvis ārkārtīgi lielu un nepieciešamu pieredzi, bet pirms 15 gadiem viņš dibināja pats savu ģimenes uzņēmumu SIA "SD Parks", un ir tā vadītājs. Uzņēmums nodarbojas ar attīrīšanas iekārtām un dažādiem inženiertehniskiem projektiem.
"Par uzņēmēju nekad nebiju pat sapņojis kļūt, bet uzņēmējdarbībai laba prakse bija darbs "Eko ostā", tas ir liels uzņēmums, kas darbojas vides jomā. Tad tālāk bija jānes viens no projektiem, kas man bija labi zināms – attīrīšanas iekārtas. Paldies par to lielo praksi, ko es tur ieguvu, bet tālāk virzījāmies, dibinot ģimenes uzņēmumu, un to arī turpinām darīt," stāstīja Igors.
Nevajag iestrēgt finansēs
Paralēli darbam uzņēmumā, Igors ir arī lauksaimnieks savās dzimtas mājās, kā arī biedrības "Darba un kultūras centrs "Līdumnieki"" dibinātājs un vadītājs. Jau apmēram 10 gadus viņš savu laiku velta dzimto Līdumnieku atjaunošanai un sakopšanai, un nu nelielais ciemats Krievijas pierobežā var lepoties ar amatnieku darbnīcu, atjaunotu kultūras centru, sakoptu apkārtni un ezermalu, pašiem savu muzeju un estrādi, kur rīkot zaļumballes.
Biedrība nodrošina dažādus kultūras, sporta un ģimenēm saistošus pasākumus, tiek organizētas tematiskās darbnīcas un apmācības, koncerti, teātra izrādes, kino seansi.
"Biedrības lielumu var dažādi vērtēt, – vai cilvēkos, vai vietā, vai telpā, vai dažādās lietās, bet es gribu runāt par to, ko mēs darām,
un darām mēs praktiski tādas lietas, kas ir tai vietai piederošas," skaidroja Igors.
Viņš atzina, ka ik pa laikam piezogas nogurums un šķiet, ka darbi vairs nesokas tik raiti, taču tad palīdz blakus esošie cilvēki. Igors uzsvēra, ka darbs komandā vienmēr ir ražīgāks, – tāpēc gan uzņēmumā, gan biedrības pasākumos palīdz ģimene. Tāpat palīdz arī cilvēki no malas, kultūras namam uzdāvinot aizkarus vai lampu, un tālāk viss notiek pats no sevis.
"Ja mēs skatāmies uzņēmējdarbību, tur ir finanses, finanses un finanses, bet biedrības darbos vai kaut kādos sakopšanas darbos nevajag iestrēgt finansēs. Vismaz manā gadījumā tas bija ļoti būtiski. Ja es sāku rēķināt kaut ko, es sarēķināju tā, ka šķita – johaidī, kā lai to nopelna?" stāstīja Igors.
"Bet nevajag iestrēgt finansēs, ir nenormāli daudz iespēju Latvijā.
Ir Eiropas projekti, var ziedojumus saņemt un varenas lietas darīt, tagad ir vēl sociālā uzņēmējdarbība pavērusies. Galvenais neiestrēgt tikai finansēs – vajag darīt, iesākt darīt, un tad viss notiek," viņš ieteica.
