Dagdas novada Asūnes pasta nodaļa izvietota šaurās telpās daudzdzīvokļu mājā. Darbs pastā Loritai nācis negaidīti un sākumā pat nedaudz biedējis, jo pirms tam Lorita strādājusi kādā pagasta uzņēmumā par grāmatvedi un pastnieka pienākumi šķituši sveši. Jau četrus gadus Lorita veic pasta operatora un vienlaikus nodaļas vadītājas darbu, kas sniedz gandarījumu.
„Bija izsludināts konkurss, protams, neatceros vairs cik tur cilvēki bija. Vajadzēja CV aizsūtīt uz Krāslavu, es aizsūtīju, gaidīju rezultātus, tad atskanēja zvans, ka varat braukt uz pārrunām,” saka Asūnes pasta nodaļas vadītāja Lorita Plakoše.
Par to, ka klienti viņu izvirzījuši „Latvijas Pasta” rīkotajā konkursā, Lorita nemaz nav zinājusi.
„Man piezvanīja no Rīgas vadība un teica, ka esmu vinnējusi konkursā. Protams, tas bija pārsteigums, jo no tāda maza ciematiņa, ka var vinnēt kaut ko, tas vispār nav iedomājams,” norāda Plakoše.
Pasta nodaļas vadītāja atzīst, ka cilvēki šurp nāk, lai apmaksātu rēķinus vai abonētu presi, taču ne reti pastā tiek iegādātas arī saimniecībā noderīgas lietas. Pasta nodaļa asūniešiem un ļaudīm no tuvākas apkārtnes ir arī vieta, kur vienmēr uzmanīgā Lorita ir gatava uzklausīt un palīdzēt. „Lorita ir ļoti atsaucīga, ļoti laipna, sirsnīga un izpalīdzīga (..) Ja būtu visi mūsu Latvijā tādi atsaucīgi, tādi izpalīdzīgi, tad mūsu Latvija daudz labāk dzīvotu un attīstītos,” par Loritu saka Asūnes pagasta iedzīvotāja Iraida.
Viņai piekrīt Svariņu pagasta iedzīvotāja Valentīna. „Pie viņas gribas pat atnākt un parunāties kādreiz. Mēs jau laukos dzīvojam, mums ir to cilvēku pamaz, tad te nāc un izrunājies. Iznāk pasts un bibliotēka – faktiski divas vietas, kur var aprunāties ar cilvēciņu,” stāsta Valentīna.
Pastniece Lorita pazīst ikvienu ciemata iedzīvotāju un zina viņa dzīvesstāstu. Lorita saka, lai arī apkārt valda bezdarbs un lauki kļūst tukšāki, cilvēki tādēļ nekļūst nīgri, bet ikdienas rūpēs atrod ko pozitīvu.
