Vaicāts, kur saskata mākslas un sporta saskarsmes punktus, Viktors Lapčenoks saka: „Pirmais, kas nāk prātā – darbs, darbs, darbs. Tev jābūt labā fiziskā formā, lai balss saites būtu kondīcijā - jābūt tīrām plaušām, tātad jāpaskrien, jāpavingro. Vienīgais, kas bija sportā – cīnīties, lai būtu pirmais. Dziedāšanā tā nebija, māksla ir specifiska – tā ir gaumes lieta, un, kā zināms, par gaumi nestrīdas…”
Pašlaik Lapčenoks joprojām dzied, sportam pievērsies mazāk – galvenokārt gan kā skatītājs, joprojām īpašā cieņā – basketbols.