Laimīgs, jo mājās. Atgriezās Latvijā, jo neinteresēja dāņu kultūra

Ar Rūdolfu Kadakovski tiekamies vēl rudenī, Rīgā. Latvijā viņš ir pusotru gadu un saka, tas bijis ātrs laiks, daudz iemācījies. Rūdolfs pēc vidusskolas pabeigšanas nolēma doties studēt uz Dāniju.

“Izdomāju, ka gribu piedzīvojumus pēc vidusskolas, jaunas zināšanas un pieredzi,” jaunietis saka, viņš nevēlējies studēt Latvijā. Šim lēmumam nebija materiālas saknes, lai gan ārzemēs esot, bija jādomā arī par sevis nodrošināšanu. Tomēr primārais bija laba izglītība.

Rūdolfs pieteicās vairākās dāņu skolās. Beigās devās uz Orhūsu, Dānijas otro lielāko pilsētu. Rūdolfs saka, tā ir studentu pilsēta. Puisis mācījās biznesa akadēmijā.

Dānijā izglītība ir kombinēta, var apgūt vairākas sfēras. Sākumā Rūdolfs studēja mārketingu, tad apguva uzņēmuma vadību un inovācijas. Šajā nozarē viņam ir bakalaura grāds. Lai gan Dānijas izglītības sistēmu ar augstākās izglītības sistēmu Latvijā Rūdolfam ir grūti salīdzināt, jo dzimtenē viņš nav studējis, puisis domā, ka nevar teikt - viena labāka par otru. Bet dāņi studijām pieiet no praktiskās puses. No svara ir komandas darbs, mācīšanās notiek caur reāliem projektiem, kurus kopā ar kursa biedriem izstrādā un realizē. Daudz jāstrādā komandā, kopā ar savu grupu. Eksāmenus gan katrs kārto pats individuāli. Rūdolfs saka, Dānijā studijas sastāv no 70% prakses un 30% teorijas. Tas, viņaprāt, ir labi. Palīdz saprast sfēru, kuru apgūsti, no praktiskās puses, nevis tikai no grāmatām. Tā teikt - “sasmērē” rokas reālā darbā, gūsti pieredzi.

Vest zināšanas mājās

Pēc universitātes diploma saņemšanas Rūdolfs vēl pusgadu nodzīvoja Dānijā. Viņš stāsta, ka dāņi ir ieinteresēti, lai izstudējušie paliek, lai nebrauc prom.

Dānijā izglītība ir bez maksas un valsts labprāt paturētu tos, kuros ieguldījuši zināšanas.

Divus gadus pēc studijām, kamēr jaunais speciālists meklē darbu, tiek maksāts pabalsts. Ar to pietiek, lai darba meklējumos dzīvotu padārgajā Dānijā. Bez maksas var apgūt arī dāņu valodu. Bez šīm zināšanām ar darbu nav viegli. Rūdolfs saka, ja grib labu darbu, kur darba tirgū ir 10 dāņi un divi iebraucēji, tad priekšroka būs tam, kurš zina dāņu valodu. Taču dāņu kultūra, arī valoda Rūdolfu neinteresēja. Rūdolfs iegūtās zināšanas gribēja vest mājās. Šo lēmumu viņš nenožēlo.

Arī citus aizbraukušos Rūdolfs aicina braukt mājās, čemodānā liekot iegūtās zināšanas, pieredzi. “Citādāk nekas nemainīsies,” viņš saka. Atgriežoties mājās, neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ārzemēs pavadīts, atbraukušais atved citu perspektīvu, iespējams, maina sabiedrības domāšanu un, Rūdolfs saka - ievieš jaunus trendus savā darba jomā.

Ir labi kādu laiku padzīvot ārzemēs. Rūdolfs atceras - pirmais gads bijis foršs. Bet tad sapratis, ka dāņu kultūra viņu īpaši neinteresē. Cilvēki ir vienveidīgi, saka jaunietis. Tad sākusies rutīna, kāda pēc noteikta laika iestājās vienmēr neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā tu dzīvo.

Dānija

“Man gribējās uz mājām,” Rūdolfs saka, iepriekš domājis, ka aizbrauks un dzīvos ārzemēs, bet tā nebija, sirdī tomēr gribējies braukt mājās. Lai gan tur, ārzemēs, ir labāka alga, taču tikai naudas dēļ palikt Dānijā viņš nevēlējās,  “zinot, ka neesmu tur laimīgs,” saka Rūdolfs.

Apzinājies, ka Latvijā alga būs mazāka, bet arī dzīve te ir lētāka, tāpēc izlīdzinās izdevumu un ienākumu starpība. “Bet tu esi laimīgs tikai tāpēc, ka esi mājās”.

Dānija neievilka

Latviešu Dānijā nav daudz. Rūdolfs zina teikt, ka ir divas kategorijas: studenti, kuri uz Dāniju atbraukuši pēc zināšanām, un cilvēki, kuri te atbraukuši peļņas nolūkos. Līdzīgi kā uz Angliju vai Īriju atbraukuši strādāt lielākoties būvniecībā. Vēl ir neliela daļa, kuri apprecas ar dāņiem un veido internacionālas ģimenes.

Rūdolfs Dānijā

Jautāju, ko darīt, lai cilvēki nebrauktu prom, bet aizbraukušie atgrieztos? Rūdolfs spriež, ka valstij vajadzētu mazāk naudu tērēt plānu izstrādē, bet vairāk domāt par praktisku lietu sakārtošanu. Piemēram, pielīdzināt pabalstus ārzemēs saņemamajiem. Tad nodokļu maksātājs būtu te uz vietas, nebrauktu prom. Tas pats ar veselības aprūpi. Rūdolfs saka, dzīvojot ārzemēs, daļa aizbraukušo, kuri nav ar augstām ambīcijām, tur jūtas drošāk. Kaut vai zinot to, ka veselības aprūpe būs pieejama bez maksas un ātri. Uz to jātiecas arī Latvijai. Jo cilvēkiem ir svarīgas primārās lietas, kuras Latvijā daudziem nav sasniedzamas. Tikai ar emigrācijas plānu uz papīra un akcijām internetā nebūs līdzēts. 

Rūdolfa draugi, kuri arī studējuši un dzīvojuši ārzemēs, lielākā daļa ir atgriezusies Latvijā.

Ja Latvijā Rūdolfam nebūtu darba? Viņš saka, ideālajā variantā grib atrast darbu ar internacionālu vidi te, Latvijā. Ja tas neizdosies, tad kāroto meklēs kaut kur ārzemēs. Bet ne Dānijā. Drīzāk Londonā vai kādā no ASV lielpilsētām.

Šodien Rūdolfs sevi redz Latvijā. Viņš saka, iespējams, uz kādu laiku, īsāku vai garāku, aizbrauks pēc jaunas pieredzes ārzemēs. Bet ārpus valsts robežām apmesties uz dzīvi nevēlas. Lielāko dzīves daļu Rūdolfs grib nodzīvot Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti