Aivars Siliņš, fotogrāfs ar lielu stāžu, neatkarību atguvušajā Latvijā atvēra savu fotoateljē “Sprīdītis”. Tur viņš arī iepazinās ar nākamo sievu un mūzu Zinaīdu. Protams, viņa atnāca uz izstādes atklāšanu un Rus.lsm.lv kļuva par galveno stāstnieci par visu:
”Mēs iepazināmies 14. februārī, drīz šim notikumam būs 25 gadu jubileja. Jau toreiz 14. februāris bija svētki – Visu mīlētāju diena, taču šie svētki nebija tik populāri kā tagad. Un – tā ir mana dzimšanas diena. Atnācu fotografēties pasei. Sapucējos – frizūra, viss, kā nākas… Pirms tam “sēdēju” uz diētas, notievēju par astoņiem kilogramiem. Atnācu – viņš sēž. Uzreiz redzams – latvietis… Tāds mierīgs. Saka: “Fotografēsieties ar brillēm vai bez? Varam uztaisīt divus variantus.” Es atbildu: “Nu gan – divus. Man naudas ir maz, un šodien dzimšanas diena.” Viņš tā mierīgi atbild: “Es jūs apsveicu un fotogrāfijas jums dāvinu.” Pēc kāda laika atnācu pēc fotogrāfijām, ļoti labi uz tām izskatījos, dodu naudu, bet viņš neņem.” Uzaicināju uz kafiju, un mēs sākām satikties, pēc tam apprecējāmies. Nākamgad atzīmēsim sudrabkāzas. Mums abiem šī ir otrā laulība, bērni pieauguši, Aivaram, kad iepazināmies, bija jau mazdēls…”
Zinaīda Siliņa dzimusi Rietumbaltkrievijā. 1972. gadā pabeigusi Vitebskas medicīnas institūtu, nedaudz pastrādājusi Braslavā, pēc tam kopā ar vīru, arī ārstu, atbraukusi uz Daugavpili – vīrs uzaicināts strādāt Daugavpils onkoloģiskajā dispanserā, piešķirts dzīvoklis. Laulība izjukusi, taču Zinaīda palikusi Latvijā un līdz šim strādā par radioloģi-diagnostiķi pilsētas poliklīnikā. Viņa ir viena no baltkrievu kultūrizglītības biedrības “Uzdim” dibinātājiem, aktīvi tajā piedalās un arī Aivaru uz biedrību atvedusi.
Aivars Siliņš dzimis 1940. gadā Daugavpilī. Tēvs 1941. gadā izsūtīts, bet māti, kurai bijuši divi bērni, līdzcietīga kaimiņiene brīdinājusi: “Neej mājās, uz turieni pēc jums “Melnā Berta” jau divreiz atbrauca…” Māte kopā ar Aivaru un brāli devusies pie tēva Grīvā, kas tolaik bija patstāvīga pilsēta.
”Tēvu mēs nekad vairs neredzējām. Es augu kā “tautas ienaidnieka dēls” - oktobrēnos mani neuzņēma, pionieros arī ne, bet komjaunatnē nez kādēļ paņēma, savukārt par komunistu es pats negribēju būt. Māti ilgi sauca uz iztaujāšanām, par kaut ko turēja aizdomās… Pēc Staļina nāves saņēmām izziņu par reabilitāciju, 60. gadu vidū es aizbraucu uz Ziemeļiem – gribēju atrast tēva kapu. Igarkas apkārtnē mani iepazīstināja ar sirmgalvjiem, teica – viņi zina. Pacienāju viņus ar degvīnu, viņi saka: lūk, skaties – priekšā ir liels lauks. Tur viņi visi arī guļ – gan jūsējie, gan mūsējie,” atceras Aivars.
Viņš nomainīja daudzas profesijas, ar fotografēšanu aizrāvās 70. gados Toljati – tur strādāja autorūpnīcā un no turienes atbrauca ar jaunu žiguli.
Fotografēšana kļuva par pamatnodarbošanos pēc galīgās atgriešanās dzimtenē. “Es fotografēju ar “Zenītu”, man saglabājusies visa vecā aparatūra attēlu attīstīšanai un fotogrāfiju uzgatavošanai, daļu no tās esmu atnesis uz izstādi Baltkrievu namā. Tagad ar fotografēšanu nenodarbojos, dažkārt, ja ieraugu kaut ko skaistu dabā, varu “noknipsēt” ar viedtālruni,” saka izstādes autors. Zinaīda piebilst: “Viņš man ir romantiķis – priecājas par kokiem un ziediem, plūc pirmās puķes un vienmēr man dāvina.”
Gan Aivaram, gan Zinaīdai patīk dziedāt un viņi to prot. Viņš iemācījies pāris baltkrievu dziesmiņu, viņa – latgaliešu “Rūžeņu”, bet kopumā katrs ir uzticīgs savam repertuāram. Zinaīdai Baltkrievijā saglabājusies mātes māja, netālu no slavenās Ogiņska muižas Zaļesjē. Abi laulātie pirmskovida laikos bieži tur bijuši, tagad tādas iespējas liegtas un abi pēc šīs vietas ilgojas. Par politiskām tēmām Zinaīda un Aivars nestrīdas, televīzijas programmas reizēm skatās katrs savas, bet tas laimei netraucē.
Šo rindu autorei negadās bieži redzēt cilvēkus, kuri viens uz otru skatās tik iemīlējušies.
Viņu mīlestība burtiski jūtama gaisā izstādē Baltkrievu kultūras centrā. “Laimes noslēpums ir mīlestībā un rūpēs,” ir pārliecināta Zinaīda. Aivars ilgi klusē, domā un visbeidzot lēni saka: “Laime ir tajā, ka viņa pirms divdesmit pieciem gadiem atnāca pie manis fotografēties…”
Izstāde “Retro” Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā apskatāma līdz 27. martam.
