Lai dēlam būtu vecāku uzvārds. Ģimenes stāsts par personvārdu atveidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 4 mēnešiem.

Diskusijas par personvārdu atveidi latviešu valodā no citām valodām ik pa laikam Latvijā kļūst aktuālas. Tas skar ārzemju politiķu, sportistu uzvārdu atveidi latviešu valodā, arī ģimenes. Savas ģimenes pieredzi piekrita pastāstīt sieviete, kura precējusies ar Francijas pilsoni un vēlas dēlam tādu pašu uzvārdu kā visai ģimenei.

Lai dēlam latviešu valodā būtu vecāku uzvārds. Ģimenes stāsts par personvārdu atveidi
00:00 / 06:55
Lejuplādēt
Madara Merle šobrīd ar ģimeni dzīvo Latvijā. Pirms dažiem gadiem brīvprātīgajā darbā Islandē viņa iepazinās ar francūzi.

 

"Un pēc kaut kāda laika mēs apprecējāmies. Tagad mans uzvārds no "Liepiņa" ir tapis par "Merle" un manam vīram šis uzvārds ir tieši tāds pats. Tad mums piedzima bērns un tā situācija bija tāda, ka es gribēju viņu, protams, reģistrēt kā Latvijas pilsoni, bet tas viss tā apstājās, jo viņu neļāva reģistrēt ar šādu pašu uzvārdu. Piedāvāja izvēlēties "Merls", kas nu gan nav tas pats," stāstīja Madara.

Viņa skaidroja, ka vēlas, lai dēlam būtu tāds pats uzvārds kā mammai un tētim – "Merle", nevis vienīgajam ģimenē Latviešu valodas aģentūras piedāvātais uzvārds vīriešu dzimtē "Merls".

"Franču valodā "merle" nozīmē – melnais meža strazds, tas ir putna nosaukums."

Uzvārds ir kā ģimenes mantojums, un tas ir iemesls, kāpēc Madaras dēls pagaidām nav reģistrēts Latvijas pilsonībā. Lai saglabātu dēlam ar pārējiem ģimenes locekļiem vienādu uzvārdu, viņš šobrīd reģistrēts tikai kā Francijas pilsonis.

"Var izklausīties, protams, no malas, ka es vienkārši esmu sapīkusi mamma, kas īgņojas par kaut kādiem sīkumiem. No otras puses, man liekas, latvieši var saprast sentimenta sajūtas, var saprast patriotiskas un visādas patosa pilnas runas, no otras puses, kāpēc neļaut cilvēkam paturēt savu uzvārdu?" sprieda Madara.

Madara zina arī citus latviešus, kas bijuši līdzīgās situācijās. Viņa neizprot, kāpēc dēlam latviešu valodā nevarētu būt uzvārds "Merle". "Latvijā taču esam pieraduši pie uzvārdiem Vētra, Kļava un Vīksne. Vīrietim sieviešu dzimtes uzvārds nav problēma."

Personvārdu atveide latviešu valodā esot strikti noteikta

Latviešu valodas aģentūrā par personvārdu atveidi vēršas daudzas iestādes un iedzīvotāji. Aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve skaidroja, ka personvārdu atveide latviešu valodā ir strikti noteikta. Pastāv divi galvenie principi. "Viens ir saskaņā ar izrunu oriģinālvalodā. Un otrs princips ir pievienot latviešu valodas galotnes."

Aģentūras pārstāve norādīja, ka diskusijas izceļas, ja nav skaidrības par uzvārda izcelsmi, jo cilvēki brīvi pārvietojas, ceļo.

"Dibina ģimenes vienā vietā, citā vietā studē, vēl citā strādā. Tad nu beigās viņa bērni un mazbērni vairs nevar saprast, no kurienes tas uzvārds ir radies. Piemēram, tādu pašu vācu uzvārdu Francijā izrunā pavisam citādi, bet tā tas ir noticis jau paaudzēm. Tad tur var rasties diskusija, kura tad būtu tā precīzākā atveide," teica Zilgalve.

Savukārt par konkrēto gadījumu Zilgalve skaidroja, ka franču uzvārdam "Merle" galotne ir "-e", kuru franču valodā neizrunā. Sieviete varot izvēlēties starp "Merla" vai "Merle".

"Taču, protams, tad, kad ir vīriešu dzimte, mums īsti nav pamata piedāvāt kopdzimtes galotni, jo mēs piedāvājam galotni "-s". Tāpat arī oriģinālvalodā rakstītais "Merle" latviešu valodā izrunā ar galotni "-s – "Merls"," teica aģentūras pārstāve.

Latviešu valodas aģentūrā norādīja, ka labs risinājums ir Latvijas pasē trešajā lappusē norādīt uzvārda rakstību oriģinālformā. Šis variants gan Madaru neapmierina.

Profesors atzīst: Ja viņam būtu jālemj, būtu piekāpīgāks

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks, taujāts par personvārdu atveidi, kopumā uzsvēra svarīgāko par latviešu valodu. Pirmkārt, tajā ir absolūta gramatizācija, tātad nevar sākt lietot vārdus bez nominatīva galotnes. Līdzīgi ir lietuviešu un grieķu valodā, taču kopumā šādu valodu nav daudz. Otrkārt, ar nelieliem izņēmumiem, taču pamatā mēs rakstām tā, kā runājam, skaidro profesors.

"Līdz ar to šie divi faktori vien jau nosaka to, ka mēs nevaram, kā teica kāds mūsu valodnieks jau pirms 100 gadiem, – nevaram savā latviešu alfabētā salikt visas pasaules alfabētus. Un arī daudzas citas valodas – nav tā, ka viņi ir absolūti piekritēji: tiklīdz ir cits alfabēts, tā viņi visu pārveido," skaidroja Baldunčiks.

Profesors uzskata, ka, pārkāpjot principus, tā vairs nebūs latviešu valoda.

"Vienkārši es uzskatu, ka tā ir šīs jaunās paaudzes un neapzinīgu vidējās un vecākās paaudzes atsevišķu pārstāvju attieksme pret savu valodu. Un, protams, ka nezināšana.

Tur varētu arī detaļās atsevišķus vārdus analizēt, uzvārdus vai vietu nosaukumus, bet tam jau vairs nav nozīmes. 20. gadsimta pašā sākumā tas tika galīgi izlemts. Pa vidu tur, protams, bija visādi tādi disidentu gājieni, bet pēc Otrā pasaules kara mēs tomēr turamies kaut cik rāmjos," teica Baldunčiks.

Kā profesors vērtē Madaras vēlmi dot dēlam latviešu valodā tādu pašu uzvārdu kā tēvam un viņai – "Merle"? Baldunčiks uzskata šo gadījumu par strīdīgu, jo, viņa ieskatā, nav tik lielas nozīmes, ka franču valodā galotni "-e" neizrunā. Svarīgi ir, ka šāda tipa uzvārdi latviešu valodā eksistē, uzskata profesors.

"Cita lieta, ja viņi gribētu kādu "y" vai "x" vai vēl kaut ko, vai kādus punktiņus uz "o" vai "a"," piebilda Baldunčiks. Viņš minēja piemēru ar ASV eksprezidentu Ronaldu Reiganu.

"Tad, kad viņš parādījās uz politiskās skatuves kā pretendents, viņu rakstīja kā Rīgans. Un pēc viņa angļu valodā rakstītā uzvārda tā arī vajadzētu būt. Bet viņš sevi sauca un visi citi viņu sauca par Reiganu, kas ir pretrunā ar tradicionālo burtu izrunu. Un pēc kāda laiciņa viņa uzvārds tika mainīts pret Reiganu."

Tāpēc profesors uzskata, ka izrunas momentiem nevajadzētu būt tik ļoti izšķirošiem. Ja viņam būtu jālemj, būtu piekāpīgāks un ļautu atstāt Madaras dēlam uzvārdu Merle.

Savukārt Madara nākotnē vēlētos reģistrēt dēlu arī Latvijas pilsonībā un cer, ka izdosies saglabāt dēlam ģimenes uzvārdu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti