«Kurš ir kurš?» dalībnieks: „Praktizējošs veterinārārsts ir supervaronis!”

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kristpam Reķim ir tetovēta roka, auskari abās ausīs, bārda un hipstera ūsas. Esot gadījumi, kad klients samulst, kad pirmo reizi satiek Kristapu darbā. Taču viņa veterinārārsta zināšanas pārspēj visus pirmos iespaidus un viņš pierāda, ka ir izcils profesionālis. Kristaps ir praktizējošs veterinārārsts, un viņa pacienti ir suņi, kaķi un zirgi, retāk govis, aitas, cūkas, putni.

Ar veterināriju Kristaps ir saistīts jau 18 gadus, bet kā sertificēts praktizējošs veterinārārsts ir piecus gadus. Profesijas izvēli noteica mammas Ivetas darbs, kura ir vecmāte slimnīcas dzemdību nodaļā un Kristaps lielu daļu savas bērnības pavadījis pie mammas darbā: „Sākumā gribēju kļūt par ginekologu – ķirurgu, bet mamma nebija priecīga par šo izvēli un tiku beigās izskolots par veterinārārstu”. Veterinārārsta profesijas izvēli veicināja ģimenes mīlestība pret dzīvniekiem, kas ģimenē bijuši vienmēr. Un ne jau viens vien dzīvnieks, bet vairāk nekā trīs. Kristapa darbs ir viņa hobijs un dzīvesveids: „Lielākais gandarījums ir tad, kad esi izglābis dzīvnieku un saimnieku darījis laimīgu”.

Darbā neiztikt arī bez kurioziem, piemēram, saimnieki ved savu dzīvnieku uz vakcināciju, bet saka – vai varat „nopotēt” suni pret visām slimībām, lai neslimo, bet „nopotēt” nozīme ir pavisam cita!

Uz kastrāciju atved kaķeņi, bet izrādās, ka tā ir runcis, un Mince vairs nav Mincis. Vēl bieži esot nepareiza vārdu spēle, kad klients pajautā - vai varat sunim to „čipsi” zem ādas ielikt.

Kristaps uzskata, ka ir jāpiedzimst ar aicinājumu būt par veterinārārstu, tad nopietni jāstudē Veterinārmedicīnas fakultātē. Tikai pēc fakultātes absolvēšanas viss sākas pa nopietno, jo par visiem lēmumiem atbildība gulstas uz veterinārārstu. Lielākais sasniegums ir iegūt veterinārārsta diplomu, un tad jau viss ir paša rokās. „Ārsts ārstē cilvēku, bet veterinārārsts - cilvēci. To der iegaumēt ikvienam, kurš nolēmis šo profesiju izvēlēties uz mūžu, jo veterinārija ir dzīvesveids!” tā profesiju raksturo Kristaps.

Kristaps uzskata, ka labs veterinārārsts ir tāds, kurš ievēro un atceras kentaura Hīrona zvērestu un nedara pāri dzīvniekam, neļauj tam ciest sāpes. Iedvesmu profesijai dod katrs izārstētais dzīvnieks un pareiza lēmuma pieņemšana gadījumos, kad liekas, ka vairs nav ko darīt un esi bezpalīdzīgs.  Galvenā lieta ir nebaidīties no dzīvniekiem, bet obligāti dzīvnieks ir jāciena. Dzīvnieki ļoti spēcīgi jūt cilvēku, un gadās daudzas saķeršanās ar dzīvniekiem – kodieni, skrāpējumi, spērieni un badījumi.  Kristaps uzskata,ka profesija nav viegla, jo bez ārsta darba ir jābūt šoferim, skolotājam, psihologam, glābējam: „Praktizējošs veterinārārsts ir supervaronis!”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti