''Būt laukos ir forši, bet tas nav viegli” viņa stāsta. Būt par zemnieci nenozīmē, ka visu gaišo dienas laiku viņa sēž vagās, bet reizē viņa ir arī mārketinga speciāliste, pārdevēja un ražotāja, kura laukos darbojas nu jau gadus desmit. Ilzi vilina saikne ar dabu un miers, ko tā sniedz. Patīk darbs svaigā gaisā un patīk, ka pati var plānot savu laiku. Pēc rūpīgas apdomāšanās Ilze saka, ka neesot tādu lietu vai darbu, kas viņai nepatīk, ja nu vienīgi - viņa labprāt izvairītos no burkānu ravēšanas.
”Daudzi domā, ka atliek tik zemē iesēt un pēc tam uzreiz novākt ražu, tāpēc izsaka apgalvojumus, cik dārzeņiem būtu jāmaksā. Taču būtu svētīgi katram kaut reizi stundiņu izravēt burkānu vagu un tad pateikt, cik jūs par šo stundas darbu gribētu saņemt!”
Ilze smaida par stereotipiem, ka laukos dzīve ir atpūta.
“Reiz zvanīja dekorēšanas uzņēmums, ka vajagot uz nākamo dienu zaļumus. Saku – nav. Bet viņš prasa – vai nevarat šodien iesēt, lai rīt būtu?”
Būt zemniekam – tas ir smags darbs, kas nes saldus augļus. Dažreiz visi augļi aiziet bojā, bet zemnieks jau plāno nākamo ražu.
Lai strādātu par zemnieku, jāspēj pieņemt esošā situācija un ātri reaģēt. Savā ziņā nepieciešams pat darbaholisms, jo brīžiem jāstrādā ļoti, ļoti daudz. Galvenais ir – iemīlēt šo darbu, un tad nekas neliksies par grūtu. Zemnieka darbā nav stabilas algas un nevar gaidīt tūlītēju peļņu. Ir ļoti jārēķina līdzi izmaksas, bet to pa īstam prāts sāk darīt tad, kad nav atkāpšanās ceļa.
Priekšrocība noteikti ir dzīve laukos un tas, ka esi pats sava laika saimnieks, pats izvēlies, ko darīt un ko ne, ēd svaigu un tīru pārtiku. Ilze smaida, ka “bez skaistām drēbēm cilvēks var iztikt, bet bez pārtikas nevar,” tāpēc šī ir droša profesija – tā būs nepieciešama vienmēr.
