Kuldīgas pilsētas dārzā iegulst ozols vietā, no kuras var redzēt gan bijušo Kuldīgas vācu ģimnāziju, kur jaunais centīgais puisis Kristaps Valters no Rumbas pagasta Dindžu mājām mācījās, lai pēc tam dotos uz Maskavu studēt tieslietas, gan Kuldīgas tiesas ēku, kur viņš savulaik strādājis.
Ozols ir kā simbolisks apliecinājums tam spēkam, neatlaidībai, godprātībai, kādai bija jābūt, kļūstot par Latvijas Senāta jeb AT instances pirmo senatoru, pirmo Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju un pirmo Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju.
Mūsdienās pat grūti ir aptvert, ko tas nozīmēja 1918.gadā, kad Latvija pavisam nedroši spēra savus pirmos neatkarīgās valsts soļus un tiesu sistēma bija jābūvē no pašiem pamatiem.
"Tas ir tas, ko nevar aizmirst. Tas ir mūsu Latvijas tiesu sistēmas zelta fonds," teica pirmais AT priekšsēdētājs atjaunotajā Latvijā Gvido Zemrībo.
Par to, cik ļoti Kristapa Valtera sirdī bija Latvijas mīlestība, liecina viņa biogrāfijas fakti - vēl būdams students, viņš divas vasaras kājām apceļoja Kurzemi un lika pamatus vēlākam latviešu etnogrāfiskajam muzejam. Neskatoties uz aizņemtību tiešajā darbā, viņš daudz lasīja daiļliteratūru, pievēršoties arī filozofijai, vēsturei un socioloģijai, jo uzskatīja, ka labam tiesnesim savā personībā ir jāapvieno jurists un kultūras vērtību sapratējs.
Liktenīgs viņam bija 1934. gads, kad viņš atteicās atzīt Kārļa Ulmaņa 15.maija apvērsuma likumību, un Valteram lika aiziet pensijā.
Kristapa Valtera dzimtās puses apzināšana ir AT pirmais Latvijas simtgadei veltītais pasākums. Plānots, ka senatoru vēsturiskais mantojums tiks apzināts arī citos novados.
