"Ir šis pirmais šoka stāvoklis un tad sākās ārstēšanās," par ārstēšanās pirmo gadu stāsta Zane. Viņa atzīst, ka sākotnēji bijusi sajūta, ka dzīvo citā telpā:
"Laiks varbūt ir viens un tas pats, bet starp mani un pārējo pasauli ir caurspīdīga stikla siena, un es esmu vienā pusē, kā tāds kamoliņš savilkusies."
"Dod pieci" akcija
Laikā no 15. līdz 21.decembrim jau trešo gadu norisināsies Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas labdarības akcija „Dod pieci”. Šogad akcijā vāks ziedojumus onkoloģijas pacientu psiholoģiski sociālajai rehabilitācijai. Vairāk te.
"Un tas brīdis [kad atklāj vēzi], tā neziņa. Tu saproti, ka kaut kas nav labi. Analīzes jau to norāda, un ārsts jau to pasaka, bet jābūt vēl galējai pārbaudei. Bet iekšēji jau ir skaidrs, kas ir noticis. Tad seko operācija, ķīmijterapija, staru terapija. Tad vēl piecus gadus ir jādzer šīs ļoti smagās zāles," stāstīja Zane.
Viņa atzīst, ka parūka "nav tas smagākais" – grūti ir tad, kad spogulī uz sevi paskaties bez parūkas. Tas nav patīkamākais brīdis.
"Bet parūka – nu, katrai sievietei gribas pamainīt izskatu. Bet es eju pa ielu un neviens mani neatpazīst. Nāk pretī mani draugi, radinieki, bet paiet garām kā tukšai vietai, jo nepazīst," klāstīja sieviete.
Zane atzīst, ka viņai bijis grūti pieņemt to, kas ar viņu notiek. "Slēpt man nevienā brīdi nenāca prātā. Es vienkārši nevarēju to skaļi pateikt."
Pleca sajūtu var gūt "Dzīvības koka" nometnē – tur var runāt cilvēkiem, kuri saskārušies ar to pašu nelaimi. "Mēs esam vienā laivā," teica Zane.
