«Krustpunktā»: Ar pirmās instances tiesas spriedumu – trīs gadi cietumā

Tikai ar pirmās instances tiesas spriedumu uzņēmējs Artūrs Krastiņš cietumā pavadījis trīs gadus, gaidot, kad otrā jeb apelācijas tiesa skatīs viņa lietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pēc Tiesībsarga atzinuma var droši prognozēt, ka šis var izrādīties Latvijai kārtējais neveiksmes stāsts Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vairāku Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpšanu.

Tiesneša lēmums – neizprotams, taču neapstrīdams

Krastiņš, kurš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un skaidras naudas deklarēšanas un šādu darbību organizēšanu, bez galīga notiesājoša sprieduma nosēdējis cietumā trīs gadus. Lai gan prokurors prasījis piespriest viņam un vēl diviem tiesājamiem šajā lietā vien nosacītu sodu, tiesnesis Boriss Geimans piespriedis Krastiņam piecus gadus reālu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un apcietināšanu tiesas zālē. Prokurors, valsts apsūdzības uzturētājs Viktors Ratniks teic, ka tur neko nevar darīt, tiesa jārespektē.

Prokurors uzskata, ka bija pietiekami daudz pierādījumu, lai apsūdzību celtu, lai gan šobrīd tiesa nozīmējusi grāmatvedības ekspertīzi, kas vērtēs, vai patiesi noticis tas, par ko celta apsūdzība.

Krastiņa firmas „BB Transmet” prokūrists Alvis Pīlāgs prokuroram pārmet likuma neievērošanu attiecībā uz arestu firmas mantai. Lai gan spriedums nosaka, ka Krastiņa manta jākonfiscē, firmai vairāku gadu garumā nav noņemts arests finanšu līdzekļiem, jo prokurors vienkārši aizmirsis rosināt šī jautājuma skatīšanu, izpētījis Latvijas Radio raidījums "Krustpunktā".

Gadi paiet tiesājoties – jēgas un atrisinājuma nav

Ja Rīgas apgabaltiesā Krastiņa un viņa komandas lietas izskatīšana virzījusies raiti, kaut arī spriedums sāpīgs, nonākot otrajā instancē - Augstākajā tiesā - "norauts stopkrāns". 2009. gadā lietu sākusi skatīt tiesnese Inguna Radzēviča. Divas reizes tiesas sēdes atliktas ar gada intervālu, 2011. gadā lietu pārņēmis tiesnesis Vilis Donāns. Viņa laikā tiesas sēdes nozīmētas biežāk, bet ik reiz lietas izskatīšana atlikta. Pēdējā sēde bijusi šā gada 26. martā, kad būs nākamā - nav zināms, jo nozīmēta grāmatvedības dokumentu ekspertīze, kas var ilgt gadiem.

2011. gadā, pēc gandrīz triju gadu nosēdēšanas bez notiesājoša galīgā sprieduma, Krastiņš tomēr ticis uz brīvām kājām, jo viņam trešajā piegājienā tiesnesis mainīja drošības līdzekli. Tāds lēmums no tiesas puses iespējams vien tad, ja esi slims vai ģimenes apstākļi spiež.

Latvijas Radio neizdevās sazināties ar Geimanu, lai pajautātu, kādēļ viņš nepaskaidroja Krastiņa apcietināšanu tiesas zālē. Tiesnesis slimojot. Ar preses pārstāvja Aigara Bērziņa starpniecību Rīgas apgabaltiesas Krimināltiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte „Krustpunktiem” atsaucās uz Tiesu varas likuma 11.pantu, kas paredz, ka neviens nedrīkst iejaukties tiesas darbā, kā arī pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus.

Ko darīt ar ilgajiem tiesas procesiem?

Viedokļi par to, vai tiesnesim jāspēj pamatot savs spriedums, kas pasludināts Latvijas Republikas vārdā, ir dažādi. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) „Krustpunktiem” atzina, ka tiesnesim nav jākomentē spriedums, jo tur jau viss ir pateikts. Protams, ja ir pateikts. Taču arī viņa atzīst, ka spriedumā, mainot drošības līdzekli, šādai rīcībai jābūt pamatotai.

Pretējs viedoklis ir tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK). „Tiesnesis spriež taisnīgu tiesu Latvijas tautas vārdā un sabiedrības interesēs. Šī iemesla dēļ viņš motivē savu spriedumu. Ja tiesnesim ir skaidrība, kāpēc viņš ir pieņēmis vienu vai otru lēmumu, tad nav jābūt nekādām problēmām to izskaidrot tautai (..) Saprātīgā daudzumā skaidrojot cilvēkiem to, kas notiek tiesā, nevis aizsedzoties vārdiem par tiesas neietekmējamību un neaizskaramību, tiesa iemantos cieņu un tādējādi atvieglos savu darbu un attaisnos savu pastāvēšanu,” saka ministrs.

Atzinumu Krastiņa lietā devis arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš nevairās to komentēt.

„Tas ir nesamērīgi ilgi (..) Ja cilvēks atrodas ieslodzījumā un tas ir piemērots kā drošības līdzeklis. Bet tagad, ja kriminālprocess ir pagarināts, tad tiesai, kas ir piemērojusi drošības līdzekli, tas ir jāpārvērtē,” saka Jansons.

Pēc tiesībsarga informācijas, lietu skaits no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ik gadu pieaug. Aptuveni trešā daļa ir sūdzības par tiesu darbu un spriedumiem, kā arī par necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi ieslodzījumu vietās. Lielākoties taisnība izrādās sūdzētāju nevis valsts pusē. Čepāne gan mierina, ka drīzumā tiesu sistēma kļūs raitāka. Līdz šim ir veikta virkne grozījumu tiesu darba regulēšanā un kontrolē, turpmāk prasot lielāku atbildību arī no tiesu priekšsēdētājiem.

Uzņēmējs tikmēr turpina dzīvot, strādāt, nu jau kā darba ņēmējs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti