Pa Latvijas ceļiem, tālāk cauri Lietuvai un Polijai, Aigars stūrē savu busiņu uz Ukrainu. Turpceļā tajā vienmēr ir nepieciešamās mantas. Atpakaļceļā – sievietes un bērni.
Taču busiņš ir unikāls cita iemesla dēļ – pirms tam tas piederēja Krievijas vēstniecībai. Aigars to nopirka pēc sludinājuma, jo, sākoties karam, saprata – kaut kas jādara.
"Absolūti unikālais busiņš nāca brīdī, ka bija vajadzīga palīdzība, vedot humāno palīdzību un vedot atpakaļ cilvēkus, kas cietuši. Es pieņēmu lēmumu visus savus iekrājumus ieguldīt busiņā," stāstīja Aigars.
"Es ieraudzīju – sarkanie numuri virsū. Tad satikos ar pārdevēju, un, kad braucu jau apskatīties, tad sapratu, ka braucu uz Krievijas vēstniecību," atcerējās Aigars.
Bijušais Krievijas vēstniecības auto tika iegādāts.
"Dīvainā kārtā, bet cilvēks, kas pārdeva, bija saprotošs, un beigās dabūju ar pilnu bāku," piebilda Aigars.
Busiņš no visām pusēm aplīmēts ar Ukrainas atbalstam domātiem saukļiem.
"Es esmu aprakstījis kārtīgi! Lai zina! Iebraucu no rīta benzīntankā, pie manis pienāca ukraiņi, braukuši trīs diennaktis, izlādējies telefons un navigācijas. Nāca pie manis. Uz ielas mani sveicina," atklāja Aigars.
"Hlopci jedut do pomogu – puiši brauc jums palīdzēt. Šis uzraksts man atver daudzas durvis. Sākas sarunas. Tas palīdz, īpaši pie Ukrainas karavīriem. Ziniet, līdz asarām," stāstīja Aigars.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko Aigara busiņu ironiski dēvē par "krievu autobusu", un vienmēr apvaicājas, kā tam klājas.
"Es baidījos, vai tur nav kāda viltība apakšā. Bet nē, nav gan!" secināja vēstnieks.
Arī šajās dienās Aigars ar citiem biedrības "Tev" čaļiem ir Ukrainā. Un, protams, kopā ar viņiem ir arī busiņš.
KONTEKSTS
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
