Dobeles novada Bēnes pagasta iedzīvotāja Māra Horna dzimusi pirmskara Rīgā. Ilgus gadus bijusi skolotāja, bet tagad pēta seno Bēnes vēsturi, kas, apaudzēta ar atmiņu stāstiem un leģendām, pārtop literāros darbos.
Skolotāja Horna gan nekad neesot varējusi iedomāties, ka mūža nogalē atkal būs jādomā un jāatceras par kara šausmām, ko pati piedzīvojusi bērnībā. Astoņgadīgā bērna acīm visspilgtāk atmiņā palikuši uzlidojumi.
“Dzīvojām tādā rajonā Šampēterī, kur bija tikai mājiņas un dārziņi. Nekā cita tur nebija, bet brauca pāri krievu lidmašīnas un meta bumbas. Un tā viena nakts bija tik briesmīga, ka vēl tagad es to atceros. Man ausīs skan tāds briesmīgs kauciens un tad liels blīkšķis,” stāstīja Horna.
Krievijas iebrukums Ukrainā nepiedodams šķiet lielākajai daļai, bet pirmskara paaudzei briesmīgās atmiņas, kas gadu gaitā cieši satinušās vienā kamolā, tagad atkal izsprukušas brīvībā. Jelgavniece Baiba Kokina, kura, sākoties Otrajam pasaules karam, vēl bija zīdainis, norādīja, ka lielākoties atceras tikai skaņas, bet runāt par tām bez emocijām nespēj vēl šodien.
“Mēs dzīvojām Rīgā, Āgenskalnā. Mana atmiņa ir dzirdes atmiņa, un atmiņā palikušas sirēnas. Tā zemā skaņa, kas nāk un tad pārvēršas tādā mežonīgā,” pastāstīja Kokina.
Kundze atklāja, ka piedzīvojusi arī došanos bēgļu gaitās. Tas gan bijis tikai paris simtu kilometrus garš ceļš līdz Kurzemei, tomēr atmiņās palicis kā ļoti grūts, un viņai pavisam viegli ir iedomāties, kas jāpiedzīvo Ukrainas bērniem. “Tas ir šausmīgi... Šausmīgi,” piebilda Kokina.
Savukārt jelgavniece Dzidra Sproģe Otrā pasaules kara laikā bijusi septiņgadīga meitene, kura piedzīvojusi uzlidojumus, bēgšanu ārpus pilsētas, savām acīm redzējusi kā liesmo Jelgava un sajutusi vēja atpūstos Jelgavas pelnus, bet visspēcīgāk atmiņā palicis kāds uzlidojums kara beigās.
Jelgavniece sacīja: “Mukām uz pagrabu, nu kādi desmit metri līdz tam pagrabam bija, un vairāk es neatceros… Es tikai atjēdzos slimnīcā. Nomestas bija divas bumbas, un tur taču cilvēku nemaz nebija. Mana grosīte [vecmāmiņa] uz vietas bija beigta, onkulītim kāju norāva, un man bija kājā un pirkstos šķembas.”
Kara laika bērniem, kas nu jau ir cienījamā vecumā, visvairāk bail, ka šādus šausmu brīžus varētu nākties piedzīvot arī viņu mazbērniem un mazmazbērniem, tāpēc 21. gadsimta Krievijas cars esot jāaptur jebkuriem līdzekļiem, norādīja sievietes.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
