Kā joko simtgadnieces Monikas Kokinas ģimene – sarkanbaltsarkanais karogs šai dienā katru gadu pie mājām plīvo par godu Latvijai un arī viņu vecmāmiņai.
Savicku ģimenei no Krāslavas katrs 18. novembra rīts sākas ar karoga izkāršanu pie mājas. Valsts svētki šai ģimenē ir dubults notikums, taču šogad jo īpaši. Vecmāmiņai Monikai šai dienā tiek svinēta 100 gadu jubileja. Apsveikt kundzi dodas gan radi, gan vietējās pašvaldības vadītājs.
Monikas kundzi viņas simts gados par sirmgalvi saukt būtu nekorekti. Viņas pašas mati joprojām nezaudē savu brūngano nokrāsu, vien pēdējos gados nedaudz pavīd sirmums. Mazmeita vecmammu raksturo kā cīnītāju, pavisam nesen pārcietusi plaušu karsoni ar 40 grādu lielu temperatūru, ārsti bija piesardzīgi, tomēr mazmeita zināja, viss būs kārtībā. Lai gan pārvietoties Monikai nav viegli, tomēr viena pati bez citu palīdzības dodas pat uz pirti.
„Ar veselību it kā viņai viss kārtībā, šajos gados, var tā teikt, stipra, gars viņai arī ir stiprs,” apgalvo Monikas mazmeita Inese Savicka.
Monikai bija vien trīs gadi, kad nomira mamma, agri aizsaulē aizgāja arī tēvs, jaunībā nācās smagi strādāt dažādus lauku darbus, kas pa spēkam vīriem. Lai gan dzīvē piedzīvoti smagi brīži, taču tādu slimību kā nervu kaiti Monika Kokina nezina:
„Vajag strādāt un Dievu lūgt, es lūdzos un tagad es lūdzos, skaitu pātarus, visu dienu lūdzos, un medu vajag vairāk ēst. Avīzē ir rakstīts - kas medu ēd, tas ilgi dzīvo.”
Jau 11 gadus Monika dzīvo pie savas mazmeitas. Lieli draugi ir ar sešgadīgo mazmazdēlu Raivi, abu mīļākās spēles ir cirks un kārtis. Gaviļniece, svinot vienā dienā dzimšanas dienu ar Latviju, ir pirmā, kas šajā mājā sāk dziedāt valsts himnu.
„Novēlēju visu labu, lai turas, lai palīk kā bija Latvija, lai paliek Latvija, lai neizmainītu, nekas viņu neizputinātu. Mūsu dārgā Latvija,” saka Monika Kokina. Un mazmeita papildina: „Galvenais, lai kara nebūtu, lai visiem būtu miers, tie ir viņas teicieni, un katru dienu viņa tā izsakās, galvenais, lai visiem būtu miers, un veselība.”
Lai visiem veselība - kā man, tā ikvienam novēl Monika Kokina, kura ir piemērs ikvienam, kā, saglabājot dzīvesprieku, nodzīvot līdz simt gadiem.
