Dienas ziņas

Gads pēc vērienīgā ugunsgrēka

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kozuļu dzimtas saiets Preiļu pusē

Kozuļu dzimtas salidojumā Latgalē satiekas ap 200 tālu un tuvu radinieku

Cik daudz mēs zināms par saviem senčiem? Uz šo jautājumu būs katram sava atbilde, taču jelgavnieks Jāzeps Ošs, kurš pusgadsimta garumā ir pētījis savas dzimtas saknes Latgalē, šodien pirms gandrīz pusotra gadsimta celtajās dzimtas mājās Preiļu novada Saunas pagasta Pundurienē nolēmis sapulcināt daļu no viņa izpētītā ciltskoka. Plānots, ka uz šo tikšanos ieradīsies aptuveni 200 cilvēki, daudzi no kuriem viens otru redzēs pirmo reizi.

Kozuļu dzimtas salidojumā Latgalē satiekas ap 200 tālu un tuvu radiniekuIveta Čigāne

    “Kāpēc Punduriene? Tāpēc, ka pēc brīvlaišanas vecvectēvs nopirka šeit zemi, un tolaik te bija Pundura folverks no Jezupinovas muižas,” izrādot Kozuļu dzimtas māju, stāsta Jāzeps Ošs, kurš gandrīz pusgadsimtu ir pētījis savas saknes un atklājis gan sev, gan citiem radiem pārsteidzošas lietas.

    “Vecvectēvs ar saviem dēliem uzcēla jauno Pundurieni, un tā ir celta 1873. gadā, šī guļbūve. Tur ir “dindorzs” – tāds jumts ar vārtiem ap māju un kūti. To saimniecisko ieeju mājā sauca “sincis”, bet parādes ieeju - “gankas", " skaidro Jāzeps.

    Pirms pusotra gadsimta celtā guļbūve, ko cēlis Jāzepa vecvectēvs Bārtulis Kozulis, ir labā stāvoklī, apkārt puķudārziņš, skaists dārzs un svēteļa ligzda staba galā. Pašlaik mājā dzīvo vien divi cilvēki - Jāzepa brālis Jānis ar sievu.

    Jāzeps atklāj, ka interesēties par radu rakstiem sācis vēl tālajā 1973. gadā, bet jau pēc 10 gadiem dzimtas mājās Pundurienē sarīkojis brālēnu un māsīcu salidojumu.

    “Es, studentiņš būdams, pie vienas vecāsmātes pa mātes līnijai aiz klēts ar puišiem runādams, atklāju, izrādās - viens no džekiem ir mans brālēns. Ienāca doma izpētīt, cik tad daudz to brālēnu un māsīcu ir? Līdz 1983. gadam es savācu visus savus brālēnus un māsīcas, un mēs bijām 44! Norunātajā tikšanās reizē te, Pundurienē, ieradās 44 brālēni ar ģimenēm, un kopā tie bija 140 cilvēki," atminas Jāzeps.

    Jāzeps lielāko daļu informācijas par saviem senčiem ir ieguvis nevis no arhīviem vai baznīcas grāmatām, bet gan no dzīviem cilvēkiem, jo tas vēl esot bijis tas laiks, kad bija dzīvi daudzi radinieki cienījamos gados, kuri varēja izstāstīt fantastiskas lietas. Jāzeps sēdinājis mammu tikko nopirktajā “Moskvičā” un braucis pa daudzajiem radiem pēc informācijas.

    “Man gadījās cilvēki, kurus es sauktu par enciklopēdijām. Bija tāds Francis Ercs. Ak, Dievs, ja viņš 80 cilvēkiem varēja nosaukt dzimšanas gadus, vārdus, uzvārdus, viņš tiešām bija īsta enciklopēdija! Es tik spēju rakstīt. Viņš man stāstīja par manu vecvectēvu, jo savādāk dabūt informāciju par tiem, kas bija ap 1820. gadu dzimuši, kad tikai baznīcas grāmatās sāka rakstīt, kad tikai uzvārdus sāka dot, nebija iespējams. Protams, es meklēju Rīgā arhīvā baznīcas grāmatās, un ko es tur atradu? Es atradu, ka ksendzi desmitiem gadu ir rakstījuši ar roku, poļu valodā. Es izsecināju, ka dziļāk par to 1820. gadu atrast dzimtas saknes vienkāršai tautai nav iespējams. Jā, ja mēs būtu kādi grāfi, muižkungi, tad jā," norāda Jāzeps.

    Jāzeps, pētot savas dzimtas saknes, ir izsecinājis, ka Kozuļu dzimtas vīri katrs savā laikā ir bijuši apsviedīgi un diezgan turīgi. Vecvectēvs bijis vagars muižā un, pateicoties viņam, tapušās šīs mājas un pagaidām izpētīto radu saime, kas sasniegusi gandrīz 6 tūkstošus cilvēku.

    “Tais ziedu laikos bija 120 hektāri zemes, un 1924. gadā šeit ar traktoru ara zemi un labību kūla ar kuļmašīnām, bet vienam no brāļiem Kozuļiem bija dzirnavas. Tas viss gadījās viņiem caur milzīgu darbu, neatlaidību, linu audzēšanu un eksportēšanu," teic Jāzeps.

    Diemžēl padomju gados dzimtas bagātība paputēja, taču pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Pundurienē ir jauns saimnieks -- dzimtas zemi 80 hektārus -- apsaimnieko Jānis trešais – arī Jānis Kozulis.

    Dienu pirms lielā radu saieta Pundurienē jau tiek slietas lielās teltis, vesti krēsli, pļauts mauriņš apkārt mājai. Pirmo reizi uz dzimtas mājām atbraukuši arī Jāzepa mazdēli Eduards, Jēkabs un Ēriks. Puikas pirmoreiz gulējuši šķūnī sienā un ir par to sajūsmā. Lielo radu saietu pusaudži gaida ar nepacietību.

    Jāzeps ir cītīgi strādājis pie Kozuļu dzimtas salidojuma scenārija, jo viņa mērķis ir ne tikai parādīt visiem Kozuļu Bārtuļa pēctečiem viņu gan elektroniski saglabātos, gan uz papīra uzzīmētos dzimtas radurakstus, bet galvenais - saliedēt, sapazīstināt daudzus pagaidām tālos, bet pēc asinīm tuvos cilvēkus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti