Tie, kas pirms desmit gadiem neatradās Kolkā, pat neaptvēra situācijas nopietnību un sākumā palīgā nesteidzās. Novērojumu stacijas darbinieks bija ieputināts mājās, tāpēc precīzs tā laika sniega daudzums nav zināms.
"Pusstundu gāju 100 metrus. Līdz padusei sniegs, uz priekšu netiek. A ko darīt? Tie, kas dzīvo ciemos, tiem vispār, labi, ka mājās kādi pārtikas krājumi. Ja nē, tad ir krahs, autoveikali netiek," 2009. gada 18. decembrī stāstīja Kolkas saimnieciskā dienesta vadītājs Ilmārs Gleglu.
Pirms desmit gadiem sniegs līdz jumtiem, bet šodien zaļa zāle. Par tā laika notikumiem liecina vien bildes un kolcinieku atmiņu stāsti – kā pa mazu lodziņu nācies līst ārā no grāvi iestiguša autobusa, kā, atverot durvis, koridorā iegāzies sniegs, un smiekli par to, ka pirmais pircējs, kas ticis līdz veikalam, iegādājis neko citu kā alu. Par sniegu īpaši priecīgi bija skolēni, kas tika pie brīvdienas.
"Un kas tā vietā bija jādara mājās? Mums bija busiņš, un to vajadzēja izrakt. Un busiņam sniegs bija līdz jumtam, tā ka tikai viens mazs stūrītis bija redzams. Mēs pāris dienas to rakām ārā. Bet arī tam īsti nebija jēga, jo sēta tāpat vēl nebija izšķūrēta, īsti nekur aizbraukt nevarēja," teica kolcinieks Sendijs Čebins.
Tiem, kam nepaveicās, pa nakti nācies arī gulēt darbā. Pārējie, kaut kupenas līdz padusēm, apzinīgi briduši uz darbu.
"Es iekāpu kupenā līdz padusēm un ar lielām mokām es no tās ārā tiku. Pat nebiju domājusi, ka man darbabiedri var tik izpalīdzīgi būt. Vīrieši man mina taciņu uz darbu, rādīja gaismu," teica kolciniece Ilona Vičaka.
Toreiz nešķiroja, vai tas valsts, pašvaldības vai privātais ceļš – jāpalīdz bija visiem. Trīs dienu laikā ceļu tīrīšanā Kolka iztērēja 10 000 latu, kas ekonomiskās krīzes laikā bija iespaidīga summa.
"Tikko bija reforma bijusi, vēlēšanas, parādsaistības dažādas. Galīgi nebija tā, ka pastiept roku, paņemt no plauktiņa finansējumu un raut vaļā," atminējās toreizējais Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens.
Savdabīgu rekorda jubileju kolcinieki varēs atzīmēt arī nākamgad, jo pavasarī, kad gadsimta sniegs strauji nokusa, Kolka esot pārvērtusies par Venēciju un stadionā pat peldējuši gulbji.