Klūgu pīšana prasa pacietību. Rēzeknes amatnieks šaurā dzīvoklī darina koka priekšmetus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Raimonds Beitāns savā dzīvoklī Rēzeknē nu jau gandrīz desmit gadus nodarbojas ar klūgu grozu un paplāšu pīšanu. Amatu Raimonds apguvis Latvijas Neredzīgo biedrības rīkotajās apmācībās. Sākumā tas bijis viņam kā vaļasprieks, bet tagad, zināšanām un prasmēm pilnveidojoties, tā kļuvusi par nodarbošanos, ar ko viņš pelna iztiku.

Rēzeknes amatnieka Raimonda Beitāna darba vieta ir viņa dzīvokļa virtuvē, kur viņš pin dažāda izmēra klūgu grozus un paplātes. Raimonds izgatavo arī koka lāpstiņas, sālstraukus, dažādus suvenīrus un pin kartupeļu grozus no metāla stieplēm. "Virtuvē pinu, telpu nav tādu. Pielāgojos dzīvokļa ietvaros," saka meistars.

Amatnieks Raimonds Beitāns
00:00 / 04:59
Lejuplādēt

Raimonds ir redzes invalīds un iesaistās dažādās Latvijas Neredzīgo biedrības aktivitātēs. Arī klūgu pīšanas tehniku viņš apguvis, pateicoties biedrības rīkotajām apmācībām Rēzeknē: "Viņi to pirmo pamatu iedeva. Tā man iepatikās. Tad es sāku pats kaut ko izdomāt, pilnveidot, eksperimentēt. No sākuma bija kā vaļasprieks, tad sakrājās darbiņi, padomāju, ka uz tirgu var aizbraukt. Tā tas man arī aizgāja."

Vienā no dzīvokļa istabām izvietoti jau gatavie Raimonda darbi: "Šeit ir groziņi, ir klūgu, no sloksnes arī var. Parādīšu. Šitādām sloksnītēm var uzpīt tādu groziņu, paplātītes visādas. Ar vāciņiem. Rokturīšiem. Piemēram, sēņu grozi. Tie ir skaliņu grozi, ļoti viegli." Raimonds rāda savus darbus, kas izgatavoti gan no plakanām kārkla sloksnītēm, gan klūgām:

"Paprasa citreiz sataisīt to, ko veikalā nenopirksi, kaut ko specifisku. Piemēram, gāzes balonu prasa appīt, citādāku veļas kasti."

Izmēros lielus klūgu pinumus gan Raimonds uzņemas reti, jo viņam nav savas darbnīcas, bet dzīvoklī to darīt neesot piemēroti apstākļi: "Kaut ko lielāku pin, griez uz riņķi, un aizkari paši veras vaļā. Vietas ir tik, cik ir. Pielāgojos saviem apstākļiem un tā darbojos." Bez pinumiem amatnieks darina arī koka lāpstiņas, sāls traukus, dažādus suvenīrus. Vasarā viņš ar koku mēdz strādāt savā garāžā, bet ziemā, kad ir auksti, izmanto sava kolēģa darbnīcu: "Dzīvokļa apstākļos nevar ne berzt, ne slīpēt."

Ikdienā gan Raimonds lielākoties darbojas mājās, kur pin paplātes un grozus: "Ziemā brīva laika daudz, un "pinies". Karstā laikā arī grūti pīt – klūgas kalst ātri. Ziemā var sēdēt un pīt." Klūgu buntītes pīšanai viņš iegādājas pie kārklu audzētāja Lietuvā. "Viņi tādās buntēs pārdod pa tūkstotim. Mēs visi tie braucam, nopērkam un darbojamies, kas nevar pats salasīt, nav tādas iespējas."

Pirms paplātes izgatavošanas, lai klūgas kļūtu lokanas un pinot nelūstu, divas stundas iepriekš Raimonds tās vannas istabā iemērc ūdenī. Brīdī, ka pie viņa viesojas Latvijas Radio, klūgas jau ir pietiekami izmirkušas, un var sākt darbu: "Būs paplātīte. No sākuma saver caurumiņos un tad es parādīšu, kā tas pīšanas process sākas. Jo garākas klūgas, jo augstāks trauciņš būs. Pacietība nepieciešama. Te jau nekā tāda sarežģīta nav," skaidro meistars.

Raimonds ņem vairākas klūdziņas un veikli sāk tīt ap trauka pamatnē ievērtajām klūgām: "Tā smuki sapinās – apakšiņa tā ir. Tad jau, kad apakšiņa ir, pāriet uz sānu. Tagad būs maliņa, un uz augšu ies pats pinumiņš."

Klūgas lokās ļoti labi. Veidojas skaists paplātes malu pinums: "Kad jau jūtu, ka sāk lūzt, jāpamērcē vēl." Mazas paplātes pīšana viņam aizņem nepilnu stundu: "Ja lielāku – aiziet divas, trīs stundas. Ja ar lieliem rokturiem, vēl pāris stundas aiziet rokturiem, kamēr appin, kamēr sataisi viņus." Visilgākais laiks jāvelta tortes kastes izgatavošanai. "Divas trīs dienas es ņemos ar vienu kasti," stāsta Raimonds.

Bērnībā par amatnieku Raimonds gan nav sapņojis kļūt. Taču jau tad vectēvs viņu iemācījis no metāla stieplēm pīt kartupeļu grozus: "Vectēvs man kādreiz rādīja. Tagad drusku savādāk pinu. Vienkāršāk, lai ātrāk. Tāpat kā ar klūgām – pīšanas veidu ir ļoti daudz."

Raimonds savu produkciju pārdod Latgales gadatirgos. Braukt uz tirdziņiem viņam patīk: "Mēs tur satiekamies, papļāpājam, apspriežam kaut ko, tāpat prieks kaut ko notirgot. Nekas jau tāds dižs nav, bet savu kapeiciņu var nopelnīt. Citreiz, kad tirgū stāvi, esmu pamanījis, ka cilvēki staigā un meklē tevi, tad tāds prieks ir, stimuls strādāt."

Pilsētas gadatirgu organizatore Gunta Grabuste stāsta, ka Raimondu var satikt katrā tirdziņā, kas notiek Rēzeknē: "Viņam piemīt tāda vīrišķīga īpašība ap sevi pulcēt visus vietējos amatniekus. Pie viņa blakus parasti stāv grozu pinēji, māla keramikas pārdevēji. Viņš tāds kā centrālais cilvēks pie mums tirdziņos. Draudzīgs ļoti."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti