Panorāma

Ģimenes gatavojas jaunajam mācību gadam

Panorāma

Daudzi žurnālisti nav sociāli aizsargāti

Ķīniešu meitene sāk mācības latviešu skolā

Ķīniešu meitene sāk mācības latviešu skolā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Daudzās lielo pilsētu skolās 10.klašu audzēkņiem pirmdien pirmā mācību stunda bija jāsāk ar iepazīšanos. Turklāt apgūt vidusskolas vielu pilsētā izvēlējušies ne tikai daudz jauniešu no laukiem vai citām pilsētām, bet pat no citiem kontinentiem. Arī no Ķīnas.

"Mani sauc Yeifei Zhang, mans latviešu vārds ir Ella," saka meitene, kas uz dzīvi Latvijā pārcēlusies šī gada maijā un sākusi mācīties Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Latviešu valodu kopumā mācījusies 8 mēnešus un šobrīd runā tekoši. Mācības pilnībā latviešu valodā ir grūts izaicinājums, taču Ella apņēmusies to paveikt.

"Mana ģimene izvēlējās Latviju tāpēc, ka Latvijas imigrācijas politika nav tik stingra kā citās Eiropas Savienības valstīs," atklāj meitene. Taujāta, kāpēc viņas ģimene vēlējās pārvākties uz Eiropu, Ella atbild, ka "šeit es varu iegūt daudzas valodas, arī mācīties Eiropas vēsturi, kas mani interesē". Pekinā gan virkni priekšmetu, tai skaitā matemātiku, apguvusi dziļāk, tomēr Latvijā labāk varot apgūt vēsturi un bioloģiju.

Eiropas skolās mācību atmosfēra esot brīvāka nekā Ķīnā, kur valda strikta disciplīna – līdz pat matu garuma ierobežojumiem. Ella novērojusi, ka Latvijā vidusskolēni izskatoties vairāk nobrieduši nekā Ķīnas vienaudži.

Pie pašreizējiem dzimstības un emigrācijas rādītājiem neizbēgami jārēķinās ar citvalstu iedzīvotāju ienākšanu Latvijā un līdz ar to – arī skolās. Tās šādam scenrārijam šobrīd nav pilnībā gatavas – uzskata Rīgas valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.

"Ja skola grib, šobrīd var izdarīt daudz. Bet šis tas mums ir jādara par velti, šis tas ir mūsu bērnu rēķina. Tā ir realitāte. Patiesībā – sistēma “nauda seko bērnam” un organizācija īsti neatbalsta pilnā mērā. It kā dod iespēju strādāt, bet pilnā mērā neatbalsta ienākšanu šiem skolēniem," uzskata direktors.

Viens no aspektiem ir finanses.

Ārzemju skolēnam no valsts “seko” tikpat liels finansējums kā vietējam, kas nozīmē – ja ārzemju bērnam vajadzīgas kādas papildu stundas, piemēram, latviešu valodā, skola to īsti nevar atļauties.

Neskatoties uz to, direktors priecājas par katru citvalstu jaunieti, jo viņi bagātina skolas kultūras un valodu vidi un veicina bērnu saskarsmes spējas. Ellai Latvijā šķiet saistošas ne tikai mācības, bet arī daba un apkārtne.

"Man patīk vide. Tā ir ļoti skaista un tīrs gaiss. Arī tīra pārtika. Cilvēki domā ļoti viegli. Bet Ķīnā ir ļoti liels piesārņojums un pārapdzīvotība," saka meitene.

Lai arī iemācījusies latviešu valodu, Ella nesaista savu nākotni tieši ar Latviju. Studijas augstskolā viņa, iespējams, meklēs citā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti