Ķīniešu ģimene Cēsīs apgūst valodu un dibina uzņēmumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pirms gadiem 20 būtu grūti iedomāties, ka tik daudz latviešu dzīvos un strādās Anglijā vai Īrijā un ka arī pie mums ieprecēsies vai brauks uz dzīvi dažādu tautību cilvēki. Pat no visai eksotiskām valstīm - arī no Ķīnas. Šoreiz runa būs par Cēsu ķīniešiem, kuri pilsētā nopirkuši ap 60 īpašumu.

Chaohao Chens atzīst, ka paguvis iemācīties vien nedaudzus vārdus latviski, bet vēlme apgūt valodu ir, kaut gan tas viegli nenākoties: "Jā, es mācos latviešu valodu skolā. Latviešu valoda mums, ķīniešiem ir ļoti grūta. Līdzīgi kā angļu valoda. Man tas ir ļoti grūti."

Toties Chaohao Chena dēls apmeklē latviešu bērnudārzu: "Mans dēls ir divus gadus un divus mēnešus vecs. Viņš jau spēj ar skolotāju runāt latviešu valodā. Tik vienkārši!"

Chaohao Chens un viņa sieva Lei Lei Mu nesen Cēsīs atvēruši bērnu apģērbu veikaliņu. Pilsētā tas ir pirmais ķīniešu uzņēmējdarbības mēģinājums. Daudzi no ķīniešiem, kuri Cēsīs nopirkuši īpašumus, šeit tomēr nedzīvo.

Jaunais uzņēmējs stāsta, ka Latviju un Cēsis izvēlējies vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem - te viņš jūtoties brīvāk nekā savā valstī, kur daudz ko nosaka arī ideoloģija: "Kā te jūtos? Šeit ir ļoti tīri. Viss ir ļoti mazs, bet ļoti tīrs. Draudzīgi cilvēki, nav skaļš, ļoti kluss un mierīgs. Man patīk šī sajūta."

Cēsu novada pašvaldības Administrācijas vadītājs Jānis Goba gan norāda - nav arī gluži tā, ka tagad atbraucēju būtu ļoti daudz: "Ir vairākas ģimenes, kas dzīvo šeit uz vietas. Ir mums vairākas pensionāres, kas šeit dzīvo un saņem Ķīnas pensiju. Ir kādas četras vietas, kur viņi iepirkuši īpašumus, bet nav tā, ka Cēsis tagad būtu ķīniešu galvaspilsēta."

Pašvaldība gan norāda - jauno pilsētnieku iedzīvošanās Cēsīs neesot vis rožaina. Daudzas lietas viņiem šeit ir neizprotamas, bet visvairāk problēmu esot ar tiem, kuri īpašumu ir nopirkuši, tomēr Cēsīs nedzīvo.

"Problēmas sākās, kad bija lapas un sniegs - tā bija teritorijas sakopšana. Bija problēmas, kad ķīnieši nezināja, ka viņiem jāmaksā ūdens un elektrība, rēķini sāka palielināties. Arī tas, ka nevar kādus būvdarbus veikt, ka ir jāsaskaņo ar pašvaldību, ka nevar uztaisīt sētu rinķī un nesaskaņot ar arhitektu, nevar vienkārši tualeti uzlikt virsū uz kanalizācijas bedres. Tādas lietas, ko nedara pie mums, bet varbūt dara pie viņiem," saka Jānis Goba.

Tomēr ir ķīnieši, piemēram, Chaohao Chens, kuri cenšas mācīties valodu un iedzīvoties. Tiesa - pēc tam, kad paaugstinājās investīciju apmērs uzturēšanās atļauju pieprasīšanai, jauni dzīvotgribētāji no Ķīnas Cēsīs nav manīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti