Ir karsta vasara diena, tāpēc kazu ganāmpulku saimnieki Ruta un Stefans ved uz mājām. Pašlaik viņu saimniecībā ir deviņdesmit kazas: ”Mums praktiski visas ir Latvijas vietējās kazas. Viņas ir izturīgas, viņām neaug nagi, garāka spalva un izturīgākas ziemā,” stāsta Ruta.
Saimnieki spriež, ka kazu ganāmpulks nav liels, taču pieprasījums pēc viņu pagatavotā siera pieaug, un kazu skaitu iecerēts pavairot. Cik uztaisām sieru, tik arī pārdodam, stāsta Stefans. Ilgāk pagraba plauktos stāv puscieto sieru rituļi: ”Mums ir dažādu garšu cietie sieri. Visvairāk pircēji, kuri kaut ko saprot no sieriem, ir iecienījuši sieru bez piedevām. Mums ir arī sieri ar augu piedevām - čili, paprikas, ķiploku un citām garšām.”
Ar saimniekiem tiekos laikā, kad viņiem ir siera diena. Pienu viņi iekrāj un tad ķeras klāt siera gatavošanai: ”Šis ir siera katls, kur tiek saliets svaigais piens, tad tiek gatavots siers - aptuveni sešas stundas. Pasterizējam pienu, pievienojam siera fermentus un dzesējam.”
Sierotava ir izlolota Rutas ideja. Viņa reiz nolēmusi, ka savā dzīvē vēlētos darīt ko netradicionālāku un, protams, laukos: ”Tad man tā ideja radās, es atradu saimniecību Vācijā, kur es pieteicos kā brīvprātīgais darbinieks, pastrādāju tur apmaiņā pret pieredzi siera gatavošanā. Pastrādāju tieši kazu saimniecībā, kur viņi uz vietas gatavo dažādu veidu sierus. Tur arī ieguvu savu pieredzi. Tā arī šeit top svaigie sieri, fetas veida sieru, kamambērs un puscietie sieri.”
Abi sierotavas saimnieki turpina attīstīt savas prasmes, tāpēc plāno mācīties vēl citās sierotavās ārvalstīs. Savu saražoto kazas sieru rucavnieki pamatā iztirgo galvaspilsētas pircējiem. Nākotnē lielāka uzmanība tiks pievērsta arī ganāmpulka kvalitātei, kas nodrošinātu lielāku piena daudzumu.