ĪSUMĀ
- Vairāki Saeimas deputāti ierosina likumā atzīt dievturību kā līdzvērtīgu citām reliģijām.
- Deputāti uzskata, ka "likumiski jāsakārto vienīgi Latvijai raksturīgās, latviskās dzīvesziņas reliģijas – dievturības – līdztiesība".
- Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 8 nekristiešu reliģiskās savienības, tostarp dievturi.
- Tie ir ar vislielāko draudžu locekļu skaitu.
- Godi, kas ir arī kāzas, un gadskārtas, piemēram, Jāņi, ir daļa no tradicionālā latviskā pasaules redzējuma.
- Līgavas vešana ir greznākais pasākums visā laulību rituālā, tam seko – līdzināšana.
- Šobrīd kāzās ar dievturu rituāliem tiek aicināts dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.
Ierosina atzīt dievturību likumā
Pēc divu politisko spēku – Nacionālās apvienības un "Konservatīvo" – pārstāvētu partiju piecu deputātu ierosinājuma jūnijā Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, ar kuriem likumā atzītu dievturību.
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā paredz, ka dievturības mācība ir latviskās dzīvesziņas reliģisko uzskatu un priekšstatu sistēma. Savukārt nepilnu nedēļu vēlāk Saeima nodeva izskatīšanai komisijās piecu Nacionālās apvienības deputātu virzītos grozījumus citā, šoreiz Civillikumā, kas ļautu laulāties pēc dievturu noteikumiem.
Šajā likumā piedāvāts noteikt, – ja laulājamie pieder pie dievturu konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir savas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc dievturu noteikumiem. Jau pašlaik šāds regulējums ir spēkā luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijām, un deputāti uzskata, ka "likumiski jāsakārto vienīgi Latvijai raksturīgās, latviskās dzīvesziņas reliģijas – dievturības – līdztiesība, nodrošinot tās garīdzniekiem tiesības noslēgt laulības ar juridisku spēku", tāpat kā tas ir paredzēts garīdzniekiem no citām Civillikumā minētajām reliģijām.
Kā savu ieceri pamatoja likumprojekta autori, latviskās dzīvesziņas reliģija ir latviešu tautas izkopta unikāla kā nacionālās, tā tradicionālās kultūras vērtība. Valsts un konkrētās reliģiskās organizācijas attiecības tikušas noregulētas 1927. gadā, reģistrējot Latvijas Dievturu sadraudzi, kas joprojām pastāv kā vienīgā latvisko dzīvesziņu pārstāvošā reliģiskā savienība Latvijā.
Kā skaidrots, tās mērķis ir saglabāt, izkopt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dzīvesziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtu, tikumu mācību, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām.
Dievturi – lielākā nekristiešu reliģiskā kopiena
Dievturu kustība ar nosaukumu "Latviešu Dievturu draudze" dibināta 1926. gadā. Tās darbu un mērķu turpinātāja līdz pat mūsu dienām ir Latvijas Dievturu sadraudze (LDS). Okupācijas gados dievturu darbība nenotika atklāti, bet atjaunojās Atmodas laikā. LDS ir atbilstoši Latvijas Republikas Reliģisko organizāciju likumam reģistrēta reliģiskā savienība.
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks par organizācijas izveides laiku skaidroja: "Latvijas Dievturu sadraudzei tuvojas simtgade, un tās dibināšanas laiks saistīts arī ar valsts neatkarības iegūšanu. Dievturi iestājas par latvisko savā dzīvesziņā un uzskata, ka, pateicoties savu tradīciju un garīguma uzturēšanai, tauta var izdzīvot. Organizācijas izveidotāji saskatīja dainās savu garīgo redzējumu, saprotot, ka neatkarība saistīta ne tikai ar zemes robežām, bet arī garīgo būtību."
Tradīciju kopšana un pētīšana, protams, notikusi jau agrāk, piebilda Broks: "Godu un gadskārtu tradīcijas pastāvējušas no laikiem, kuriem neviens nevar atcerēties precīzu sākumu. Tās ir latviskās identitātes pamatu pamats. Dievturu pasaules redzējums nav nekas pārāk stāvošs pār citu tautu pasaules redzējumu – tie, kuri saglabājuši senās tradīcijas līdz mūsdienām, ir tie, kas saglabājuši savu identitāti. Piemēram, prūšiem tas neizdevās, un viņu pēcteči iekusa vāciskajā kultūrā."
Pēc Tieslietu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir reģistrētas astoņas nekristiešu reliģiskās savienības, tostarp dievturi ir ar vislielāko draudžu locekļu skaitu, taču deputāti, skaidrojot likuma grozījumu nepieciešamību, norādīja, ka dievturība nepieprasa tai piederīgajiem būt par organizācijas biedriem. Tieslietu ministrijā LSM.lv noskaidroja, ka saskaņā iesniegtajiem pārskatiem par reliģisko organizāciju darbību 2021. gadā dievturu draudzēs bija 569 locekļi – 20 locekļi Dižozolu dievturu draudzē, bet 549 – LDS, kas apvieno 11 draudzes.
Šobrīd laulību reģistrāciju veic gan dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, gan luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesiju mācītāji.
Dievturu dižvadonis Broks saskata paradoksu tajā, ka Latvijā par tradicionālām likuma priekšā tiek uzskatītas daudzas kristīgās un jūdaistu reliģijas, bet latviešu tradicionālais redzējums netiek uzskatīts par tradicionālu, bet gan – netradicionālu. Runa ir par latvisku pasaules redzējumu, kur sava vieta ir gan cilvēka mūža godiem, kā piemēram, kāzām, gan arī svētku svinēšanai.
Tas, kādam pasaules redzējumam seko, ietekmē arī, piemēram, svētku jeb gadskārtu dienu iezīmēšanu kalendārā.
Aina, kā uzsvēra Broks, jāskata kopumā, jo godi, kas ir arī kāzas, un gadskārtas, piemēram, Jāņi, ir daļa no šī tradicionālā pasaules redzējuma. "Ja runājam par vedībām jeb kāzām, tad tieši šis mitoloģiskais redzējums piedod kāzām jēgu – Jāņu laiks ir dabas pilnbrieda laiks, Saule ir savā zenītā, un tautasdziesmās meita savos vedību godos tiek pielīdzināta Saulei. Te ir simbolika, kas ienāk no gadskārtu rita godu ritos. Gribam likumos sakārtot to, lai tāda pati attieksme un sapratne būtu arī no valsts varas pārstāvju puses."
Kā notiek dievturu kāzas
Kāzas pēc dievturu principiem sākas ar vedībām. "Protams, senajā zemnieku sētā norises bija atbilstošas tiem apstākļiem, kādos cilvēki dzīvoja. Vedības pamatā saistītas ar to, ka jaunā sieva tiek vesta uz jauno māju, kur notiek līdzināšana jeb kāzas. Bet pats process ir garāks. Pirms tam notiek dažādas viesošanās, kad jaunais vīrs dodas meklēt sievu, un notiek derības. Un tikai pēc tam, kad saderēta, meita tiek vesta vedībās. Tad tiek mīti gredzeni un vedības noslēdzas.
Līgavas vešana faktiski ir greznākais pasākums visā rituālā, kur ir gan vedēji, gan rotāšanās un dažādas darbības, tostarp mūsdienās zināmie "vārti".
Tomēr to nozīme ir pavisam cita, nekā ierasts mūsdienās. Vārtu pārvarēšanai ir simboliska un sakrāla nozīme, un tas nav stāsts par atpirkšanos," skaidroja Broks.
Viņš atgādināja, ka rituāli ietver vēstījumu, kas tiek šifrēts, lasot dainas. Katram no rituāliem ir sava nozīme. Arī tautastērpa – jo sevišķi arheoloģiskā tērpa – detaļām ir simboliska nozīme. Vainags un apaļās rotas simbolizē sauli, savukārt Saule ir auglības rituāla nodrošinātāja, jo bez Saules nekas nevar augt un vairoties.
Svētnīca var būt arī ozols dzimtas māju pagalmā
Laulību rituālu atbilstoši dievturu tradīcijām var veikt jebkurā vietā, kas uzskatāma par nozīmīgu – svētu dzimtas vai tautas vērtību izpratnē. It sevišķi, ja tas saistās ar ģimenes tradīcijām paaudzēs. Tā kā ne visiem tādas iespējas ir, tad Lokstenes svētnīca, kas jau piekto gadu atrodas uz Daugavas salas netālu no Pļaviņām, ir viens no iespējamajiem risinājumiem arī sava īpašā mērķa un noformējuma ziņā.
Taču tāpat svētnīca var būt arī ozols dzimtas māju pagalmā.
"Mēs jau vedību rituālus drīkstam veikt arī tagad, bet to mirkli, kad notiek līdzināšana, nevaram padarīt atbilstoši likumam par mirkli, kad notiek civiltiesiskais akts. To var izdarīt tikai dzimtsarakstu nodaļā. Praksē aicinām dzimtsarakstu nodaļas darbinieku būt klāt, un tad tas notiek vienlaicīgi ar rituālu. Tikmēr izredzētajās – tradicionālajās – reliģijās mācītājs pats var veikt šo likumisko aktu. Šobrīd dievturu sadraudze ir vienīgā reliģiskā organizācija, kas kopj latviskās tradīcijas, kamēr citas reliģijas ir ienākušas no citurienes."
Latvijas Dievturu sadraudzes vadītājs arī piebilda, ka pašlaik dievturu pārstāvji Saeimā esot pārstāvēti dažādās partijās, kas arī bija tās, kas rosinājušas grozījumus valsts likumos.
