Tukumnieks Mārtiņš Kļaviņš ar zīmēšanu aizrāvies jau skolas laikā. Viņa skolotājs bijis gleznotājs Leonīds Āriņš, kurš gan daudz ko iemācījis, gan motivējis gleznot. Tad arī bijušas pirmās izstādes. Tagad Mārtiņš ir redzes invalīds, tomēr, rehabilitētāja mudināts, atsācis gleznot, un tagad var lepoties ar savu pirmo personālizstādi.
"Vairāk zīmēju pēc atmiņas. Iedomājos, kāds ir mežs, bērzi man patīk, vispār meži un koki. Cik es dažādus dabas skatus mežā ieraudzīju, tos es arī pamazām sāku zīmēt," stāstīja Kļaviņš.
Dabas ainavām ir rudenīgas nokrāsas, tomēr tas neesot tāpēc, ka šis gadalaiks autoram būtu mīļākais, bet gan tāpēc, ka dzeltenīgos toņus vājredzīgajiem esot vieglāk saskatīt. Uz izliktajiem darbiem Mārtiņš skatās caur palielināmo stiklu, bet zīmējot izmanto īpašu palielināmo lampu.
"Stirnas es zīmēju, stirnu es atceros. Viņai ir gara galva, lielas ausis, un tā ar to palielināmo tīri labi sanāk," stāstīja Kļaviņš.
Neraugoties uz to, ka gleznu autors ir 1. grupas redzes invalīds, sīkumu viņa darbos ir daudz. Un liels bijis Kauguru Kultūras centra vadītājs izbrīns, kad ieraudzījusi, ko spēj paveikt cilvēks, kura acīm pasaule ar katru dienu rādās aizvien tumšāka.
"Šobrīd mēs visi dzīvojam tādā grūtā situācijā un pasaule ir apjukusi. Skatoties Mārtiņa darbos un zinot viņa dzīvesstāstu, tas ir iedvesmas stāsts mums visiem. Nepadoties, darīt tālāk to, kas mums patīk un plus vēl mīlēt mūsu Latviju. Tur iekšā ir liela mīlestība pret savu zemi. Manuprāt, tā Mārtiņam palīdz un palīdzēs mums," sacīja Kauguru Kultūras centra vadītāja Dace Umbraško.
Lai gan Covid-19 ierobežojumu dēļ izstādes atklāšana notika ļoti šaurā lokā, Kauguru Kultūras centrā līdz 17. novembrim izstāde būs pieejama arī apmeklētājiem, bet vēlāk apceļos Tukuma novada kultūras iestādes.
