Pastuosti, kur tu itūšaļt atsarūn i kai tu tī nuklivi?
Es jau trešū godu studeju Romā, universitatē, pādejā semestrī mums pīduovuoja tim, kam ir vieliešonuos i vareiba, vīnu semestri pavadeit Jeruzalemē. Maņ tei drūsme beja, raksteju daudzi papeiru, vajadzēja dabuot vysaidus saskaņuojumus, lai atbrauktu iz iteini i vīnu mienesi struoduotu pi sovu rokstu dorbim, struoduotu bibliotekā, kai ari veļteitu laiku daudzim izbraukumim, jo, ite asūt, nūteikti vajag redzēt itū zemi, vītys arheologeju. Niule itys vyss ir atjimts, līgts. Maņ beja īspieja dūtīs iz sātu tod, kod suocēs psihoze. Psihoze suocēs tod, kod tu redzi, ka vysi uorzemnīki tev apleik izbrauc. Brauc na jau deļtuo, ka koč kū dareis sātā, jo vuiceibys jau beja puortrauktys, bet deļtuo, ka ir vacuoki sātā. Tev gribīs byut leidza ar sovejim. Es pīzvaneju veiskupam i sajiemu gudru padūmu, ka patīseibā ceļuot nilule ir daudz nadrūsuok nikai palikt ite, iz vītys. Ite es asu klūsterī i dzeivoju ar trejim indīšim, vīnu itali i vīnu afrikanīti, i tai mes ite asam nūsaslāguši iz karantinu. Studeju attuolynuoti taipat kai vysi niule.
Kai tu raksturuotu ituo breiža situaceju, kaida ir sajiuta Izaraelā saisteibā ar pasauļa pandemeju?
Deļtuo ka es jau ūtrū nedeļu naizīmu nu sātys, maņ ir gryušai pastuosteit, jo ite izreiz vysu nūlēme slēgt. Niule navar īt nu sātys vaira par symta metru. Maņ ite ir kaidi diveji symti metru bazneicys duorzā, varu pastaiguot nu vīna gola leidz ūtram.
Kai tevi ītekmej itei karantina i tys, ka mes asam īrūbežuoti?
Tys ir trokai, tys piļneigi izraun tevi nu tovys īrostuos dzeivis. Mani tracynoj, ka internetā ir pylns ar padūmim, kai lobuok izdzeivuot itū laiku, īmit iz virtualim muzejim, veritēs operu attuolynuoti i tai. Maņ nikuo nu ituo vysa nasagryb, dūdit maņ munu normalū dzeivi. Mes asam darodušs syudzeitīs par rutinu dzeivē, nu kurys gribīs izaraut, bet, kod tevi izraun nu rutinys i tu vaira navari nu reita pusstuņdi īt iz dorbu. Tei beja muna rutina, pusstuņdi nu reita leidz školai, pušdīnis leidza, lai var paēst i maņ ituo niule tryukst. Cik daudzi mums juosaprūt piec ituos karantinys?
Nui, juosaprūt, ka tei dzeive patīseibā ir na nu teva atkareiga. Juopalīk cereibai, ka dzeive atsagrīzs normalajā ritmā i itys vyss beigsīs. Cik uotri? Nazynu.
Itei situaceja ir ari puorbaudejums tam, cik mes asam sagataveiti i gotovi attuolynuotajam dorbam, iz kuru myus jau daudzus godus aicynoj. Vaicuojums, cik bazneica ir gotova struoduot attuolynuoti, virtuali? Kas vyspuor itūšaļt nūteik?
Izreiz, tikū suocēs uorkuortejais stuovūklis, bazneica nureageja, ka mes ari napakļausim cylvākus riskam, ka mes itymā situacejā nabyusim fanatiski. Zinim, ka dažys religiskys kusteibys ir fanatiskys i ar tim dasaīt ari pakaruot, ari ite, Izraelā. Vysai sabīdreibai pasceja, bet ortodoksalim jūdim i ortodoksalim arabim beja juovad puorrunys ari atseviški, lai jī ari īvāruotu karantinu. Mes vīns par ūtru ryupejamīs, i tai ir bejs vysus godu symtus, bet, ka slēdze bazneicys, maņ redzīs, ka tys beja taids pādejais pilīņs ari Eiropā, ka tys teišom ir nūpītnai. Bazneica pīsalāguoj, izreiz Radio Marija beja translacejis četrom misem, ari vairuoki Latgolys pravesti izsuokuši uzrunuot ļauds attuolynuoti. Juosaprūt, ka itei ir zeime, ka tu napalic vīns, ka ar tevi vysod ir kaids leidza. Tys vyss ir iz laiku. Bazneica ir kluotu i var klauseitīs ari tī, kas naredz misis, ir puordūmys, vysaidys uzrunys. Vīns prīsters sovā Facebook lopā pat gitaru spieļoj, lai izklaideitu cylvākus. Tai ka esit leidza.
Mums ir taids natykums, ka cylvāki nareši par bazneicu atguodoj tod, kod ir problemys ci tyvojās jau myuža nūgale. Voi itymā situacejā cylvāki ir vaira pīsavārsuši bazneicai i suokuši vaicuot šuos te gareiguos vierteibys?
Tu spieļoj kūkli i ari dzīdi, tū vysu īroksti. Pastuosti drupeit vaira par tū.
Nui. Es asu izaudzs Krīvejā i atbraucs iz Latveji piec vydsškolys pabeigšonys.
Kod es atbraucu iz Latveju, mani tys tautiskais izreiz cīši uzrunuoja. Maņ vajadzēja dreiži īsavuiceit tū vysu, kuo maņ tryuka – latvīšu volūdu, reizē ari latgalīšu volūdu vuicejūs, vajadzēja dazynuot vaira par latgalīšu literaturu i kulturu.
Tyss vys beja reizē, tymā laikā. Dzeivuoju storp Rēzekni i Viļānim i mani tūlaik paaicynuoja nu bazneicys kora iz folklorys kūpu, i maņ patyka. Tod beja ari pyrmais folklorys festivals “Baltica”. Tod es, prūtams, īraudzeju, ka tei folkloristiskuo kusteiba Latvejā ir drupeit ar taidu neopaganismu sajaukta. Taidā mijīdarbeibā. Bet, folkoristiskuo kusteiba nav juosaista ar neopaganismu viņ i nav juoatraun i jupretstota kristeigajai. Tei saīt koč kaida seve i sovys ideņtitatis nūlīgšona, sakņu ciersšona. Katuoļu bazneica tai nadora, tei gryb vysu pījimt, svieteit...Tai ari pi mane atguoja tei kūkle, kai vīns nu tautiskim pamatelementim. Suoču pats vuiceitīs kūkli, Youtubē vaicuoju, kai tī kū dareit.
Tu sevi sauc par repatriantu i taipat tu ari daudzi ceļoj, i ari itūšaļt esi uorpus Latvejis. Pīļaunu, ka nu molys ir lobuok nūvāruot, voi tu varātum paraksturuot, kaidi ir latgalīši, latvīši?
Maņ ir juopīzeist, ka itys vuords, repatriants, niule Latvejā vaira izskaņ saisteibā ar “airBaltic” reisim, kas atvad myusejūs nu aizslāgtuos Eiropys. Repatriants ir tys, kurš atsagrīž iz sovu viesturiskū ci faktiskū dzimtini. Vyspuor, daudzi reaptrianti pīdzeivoj personeiguos krīzis i dramys, jo, kod tu esi tymā svešatnē, tu naesi sovejais. Ari kod mes dzeivuojom Krīvejā, mums vysod saceja, ka jius naesit sovejī, jius esit nu rītumu, pribalti. I tod tu atbrauc iz tū sovu zemi kai iz taidu apsūleitū puosokys zemi, i ari ite tevi napīzeist par sovejū. Kas tu taids? I tod tu esi svešs storp sovejim.
Dīvamžāļ daudzim repatriantim ir sintetiskys, sajauktys ideņtitatis. Tu nazyni, kū puorstuovēt – Latveju ci Latgolu. Reigā tu esi latgalīts, pasaulī latvīts, izaudzs Krīvejā. Kas tys ir.
Zyni kai, es stuostu par Latveju, latvīšu kulturu, ari pats asu bejs Dzīšmu svātku dalinīks, maņ ir kū pastuosteit i paruodeit. Bet maņ redzīs, kū es asu nūvāruojs tautīšu vydā, krist taidā kai mozvierteibā, ka mums ir juopīruoda, kaidi mes asam, ka mums ir koč kas unikals. Mes asam vīna nu tautu i nav juonūlīdz, ka koč kas cīši skaists pīdar ari cytom tautom. Latviskums manī sasadola. Daudzi latgalīši ir pīdzeivojuši šū te sintetiskū, sajauktū ideņtitati. Tu nu vīnys pusis esi taids introverts latvīts, kod maņ juorunoj latviski, es kliustu nūslāgtuoks i runoju klusuok, bet, kod es runoju latgaliski, tod koč kas atsaraisa.
Myusu saruna nūteik Leluo gaviena laikā i vys tik tyvojās Leldīne. Tys, kas ir izskaniejs, voi gadejumā vyss itys viruss i nu tuo izrītūšais nav taids kai pīspīdu gavieņs tim, kas kasdīnā partū naaizadūmoj?
Es jau beidūs, ka tu pasceisi, ka tei ir Dīva struope. Maņ redzīs, ka tai gon navajadzātu dūmuot, jo kas myus loboj, myus loboj mīlesteiba, kū mes pīredzam, pīdūšona. Maņ redzīs, ka ari tei izīšona nu krizis, kurā mes niule dzeivojam, tuos byus daudzu cylvāku pyulis i dorbs. Tei byus kai duovona. Bet pošam vuordam ‘karantina’ ir leidzeiba ar gavieni, jo latiniski gavieņs ir quadragesima, kas itāļu volūdā īguoja kai quarantena, četrdesmitnīce. I tī ir divejis lītys, vīna – piec grāku izsyudziešonys agruok izlyktuos spokutys beja pa dīnom i beja taidys 40 dīnu spokutys i tai ari īguoja, ka gaviena pūsmys ir 40 dīnu. Saknis vad dziļuok, ari kristeigajā tradicejā. Tys ir taids laiks, kod tu ceinīs, kuru tu izdzeivoj cīši eipaši.
Kū tu pasceitu tim cylvākim, kas puordzeivoj, ka itymā Leldīnē jī navar aizīt iz bazneicu i dabuot svieteibu?
Itys ir tys laiks, kod mes puorviertejam tū, kam mes ticim, kod mes nūjemom tū čaulenu nu myusu īrodumim i prīškstotim drupeit pīsatyvynojam kūdulam. Kū mes saucam par svieteibu?
Tys ir tai komiski, ka mes par svieteibu saucam tū pasvieteitū galeiti. Svieteiba ir tys, ka tu dasadoli virgilejā ci Leldīnis reita misē i pīdzeivoj tū... Tovom cīsšonom ari ir cyta jāga i nūzeime. Tova dzeive atsakluoj cytā gaismā.
Itei Leldīne ir cytaižuoka. Bazneica vysus ari aicynoj, jo vysā pasaulī nav Leldīnis pošuos bazneicuos, kas ir cīši suopeigi, bet tei ir vareiba izdzeivuot tū, kū bazneica ari vuica, ka kotra saime ir mozuo bazneica. Tei ir īspieja. Krize ir īspieja. Bīži viņ tai ir, ka baba styurī lyudzās i saime dūmoj, ka jei par mums vysim lyudzās.
Sarunys nūslāgumā prīsters Rodions Doļa pīzeist, ka itys laiks mums vysim ir gryuts i cīst dasaīs vēļ vaira, jo dreiži daudzim suoksīs ari ekonomiskys problemys. Deļ tuo ir svareigi pagaisynuot cereibu, jo mes itū puordzeivuosim i nūsastuosim iz stypru kuoju.
