Tīnūžos, kultūras mantojuma centrā jau trīs gadus atrodas muzejs, kas veidots par godu par latviešu strēlnieku kaujām. Savulaik tieši Kaspars Špēlis bija muzeja izveides iniciators, jo uzskata, ka vēstures liecības var izmantot Latvijas nākotnes veidošanā.
„Mums, protams, vajag zināt tos cilvēkus, kas ir veidojuši mūsu tautu, kas ir veidojuši mūsu mentalitāti un kultūru, jo šajā laikā, kad it īpaši globalizācijas sekas ir postošas, mums vajag diezgan stingri pašiem par sevi pastāvēt,” saka Kaspars.
Viņam kā aktīvam studentu korporācijas biedram 18. novembris sācies ar svētku gājienu uz Brāļu kapiem. Mīlestība un pienākums pret valsti viņam esot jau kopš bērnības, kas pavadīta kopā ar vectēviem, kuri savulaik devušies karagaitās par brīvu Latviju.
Bērnībā redzēju to viņu pārliecību, kas ir palikusi gan pēc karadarbībām, gan padomju okupācijas laika, un ka redzu, ka cilvēki ir palikuši nemainīgi un viņu uzskats par šo valsti, tad acīmredzot tajā visā ir kaut kāda vērtība, pie kuras vērts pieturēties,” vectēvu mācību apkopo Kaspars.
Pēc vidusskolas Kaspars izvēlējies studēt vēsturi. Padziļināti pētījis īpašības, kas piemīt latviešu mentalitātei. Līdzās strādīgumam viņš min arī spītību un tieksmi pēc izglītības:
„Tā īpašība, ko bieži mēdz piedēvēt latviešiem, ka esam mazi, skaudīgi un atriebīgi -, tas ir mentalitātes kropļojums, kas parādījies padomju okupācijas laikā. Šādā lieta nav bijusi šai mentalitātei, līdz ar to, ja gribu šeit dzīvot un ja sevi apzinos piederīgu pie šīs kultūras, man ir jācenšas būt kā šīs kultūras nesējam.”
Šogad Kaspars kopā ar domubiedriem iestājies Zemessardzē, kā saka – ja gribi mieru, gatavojies karam. Vienaldzīgu neatstājot arī situācija Ukrainā. Mācoties no pieredzes, Kaspars uzsver - mums, latviešiem, ikdienā jāizskauž gadiem krātie aizvainojumi, jo tikai tad mūsu valsts ne vien pastāvēs, bet arī plauks.
Arī Kaspars Špēlis ir starp tiem krietnajiem Latvijas ļaudīm, kuri šodien saņem valsts augstākos apbalvojumus.
