"Robežas? Es nekad neesmu tās redzējis. Esmu tikai dzirdējis, ka tās eksistē dažu cilvēku prātos,” Kārlis Bardelis citē norvēģu ceļotāju Tūru Heijerdālu. Pats Kārlis savos 28 gados nolēmis pārkāpt ierastās robežas un ir gatavs darīt to, kas viņu dara laimīgu. Jau ceturtdien viņš dodas uz Nordkapu Norvēģijā, lai aptuveni divu mēnešu laikā ar apvidus skrituļslidām nobrauktu vairāk nekā sešus tūkstošus kilometru līdz Gibraltāram.
Eiropas galējā Ziemeļu punktā Nordkapā Kārlis pabijis jau divas reizes. „Tā ir tiešām tāda zemes mala. Tur tāda sajūta arī ir, ka esi pavisam malā, pavisam galā. Tur nav koku. Tur skraida ziemeļbrieži, tur ir tāds gals. Ir tāda sajūta, ka tu esi kaut kādā pasaules malā. Un tad ļoti dabiski šķita braukt pāri Eiropai līdz galējam Dienvidu punktam, kur es vēl neesmu bijis - uz Gibraltāru. Līdz ar to, cik vienkārši - kā no augšas līdz apakšai.”
Kārlis norāda, ka katras dienas grafiks ir saplānots pa minūtēm, tomēr daudz ir atkarīgs no braukšanas apstākļiem. Dienā plānots braukt piecas stundas, kuru laikā mēros simts kilometrus. Kārlis atzīst, ka svarīgi ir nepārpūlēties un braukt ar vienmērīgu tempu.
Līdz ar braucienu puisim ir iecere uzstādīt Ginesa rekordu, veicot visgarāko distanci ar skrituļslidām. Tomēr tas nav pašmērķis. „Mēģināsim to reģistrēt kā Ginesa rekordu. Bet mērķis nav Ginesa rekords. Mērķis ir tas ceļš un piedzīvojums. Tas ir neatkārtojams un to neviens nevarēs izdzēst no mūsu atmiņas. Kad mēs to īstenosim, tad viena Ginesa rekorda komisijas kaut kāds lēmums nevar mūsu piedzīvojumu padarīt par nebijušu un izdzēst to no mūsu atmiņām,” saka skrituļslidotājs.
Braucienā Kārlis šķērsos deviņas Eiropas valstis, izvairoties no maģistrālajiem ceļiem ar intensīvu satiksmi. Plānots braukt gan pa asfalta, gan meža ceļiem. Un apvidus skrituļslidu specifika to atļauj. „Apvidus skrituļslidošana... Tās ir tādas lielākas skrituļslidas kā parastās ielas skrituļslidas, bet tās nav skrituļslēpes. Un ar apvidus skrituļslidām var braukt pa asfaltu, bruģi, arī pa grants ceļu un meža ceļu. Līdz ar ko tās brīvības iespējas ir lielākas nekā tikai uz asfalta,” stāsta Kārlis.
Iecere par šādu braucienu viņam tapa aptuveni pirms diviem gadiem, kad pēc neveiksmīgas alpīnisma traumas puisis sāka nodarboties ar apvidus skrituļslidošanu. „Sāku braukt ar tām slidām un tik ļoti iepatikās. Jau piektajā dienā, kad sāku braukt ar tām slidām, domāju - varētu tādu tālāku gabalu aizbraukt. Un tad tas tālākais gabals ir šis te.”
Kopš tā laika Kārlis dzīvo ar ideju par piedzīvojumiem. „Vai nu tev ienāk kaut kas prātā un tu ar to dzīvo, visu laiku sapņo un neko neīsteno, vai nu vienā brīdī ķeries pie tā īstenošanas. Un es tiešām nezināju, kurā brīdī precīzi tas notiks, bet visi apstākļi izveidojās tā un tos apstākļus jau it kā mēģini ietekmēt, ka tagad ir īstais brīdis, lai to darītu.”
Šo projektu Kārlis Bardelis sauc par “No krasta līdz krastam”. Tomēr viņš neplāno apstāties un nākotnē cer īstenot arī “No pola līdz polam”, kā arī doties ekspedīcijās aiz Polārā loka.
