Ģirtam Kalniņam Kārķu dievnama celtniecības darbu vadīšana bija savā ziņā liktenīga, un viņš nolēma kļūt par mācītāju.
Kārķu iedzīvotāji vērtē, ka ieguvuši gan savu baznīcu, kas nekad pagastā nav bijusi, gan arī mācītāju, kas spēj uzmundrināt un vienot cilvēkus.
Vairāk nekā pirms desmit gadiem Ģirtam Kalniņam iecere par baznīcas celtniecību radās, kad bija jākristī bērni un to nācās darīt kaimiņos – Ērģemes baznīcā. „Gadu nogājām iesvētes mācībās, līdz mācītājs saka: „Nu, ko jūs te braukājat? Ņemiet un uzceliet paši sev baznīcu!” Tad es nodomāju, kāpēc – ne? Ja jau katrs var savu māju uzcelt, kāpēc visi nevar vienu,” stāsta Kalniņš.
„Ja jau katrs var savu māju uzcelt, kāpēc visi nevar vienu.”
Ģirts Kalniņš pats ar vīriem mežā gādāja kokmateriālus, vadīja celtniecības darbus un baznīcas iekārtošanu. Un tolaik viņš nebija arī vēl mācītājs. „Man pašam bija savs uzņēmums, biju šoferis, strādāju arī mežā. Bet kad sākās baznīcas celtniecība, mani daudzi cilvēki uzrunāja par mācītāju, es saku, ka es neesmu mācītājs. Un tad es darbojos arī zemessardzē, mēs bijām aizbraukuši uz Limbažiem ar izpletņiem lēkt. Man bija tāds gadījums, ka izpletnis neatvērās un es otru izpletni atvēru tikai pie koku galotnēm. Tajā brīdī Dievs deva man tādu apziņu, ka vēl kaut kas man šajā dzīvē ir jāpadara,” stāsta mācītājs. Tagad Ģirts Kalniņš ir pilntiesīgs mācītājs un ne tikai savā – Kārķu draudzē, bet arī Ērģemē un Valkā.
Kārķu pagasta iedzīvotāja Sandra Pilskalne, sastapta baznīcā, stāsta, ka baltais dievnams tagad ir viens no pagasta lepnumiem: „Daudziem likās, nu kā tas ir iespējams, ka tik mazā vietā, kur nekad nav bijusi baznīca, tikai pirms 300 gadiem bija lūgšanu nams, un tātad vietā, kur nekad nav bijusi baznīca tagad ir uzbūvēta šāda balta, skaista baznīca.”
Kā stāsta Kārķu draudzē, ar viņu mācītāju nevar saistīt tik ierasto priekšstatu, ka tas ir ļoti nopietns vīrs, kurš baidās paust savu cilvēcisko es. Ģirts vēl nesen kopā ar dēlu braucis BMX trasēs, muzicē, komponē. „Un to es arī gribu baznīcā ieaudzināt, lai nav tā, kā jauniešiem liekas, te ir viss tā garlaicīgi un ļoti bēdīgi. Ka patiesībā tā nemaz nav, ka te cilvēks var ienākt, uzticēt savas lietas, par viņu var aizlūgt, viņam var palīdzēt šeit,” skaidro mācītājs.
Ģirts vērtē, ka baznīcas uzcelšana Kārķiem savā ziņā ir nesusi svētību: „Dievs tā saka - jūs visi dzenaties pēc sava labuma, bet es jums nedodu svētību tādēļ, ka jūs pie mana nama nedarbojaties. Sākām celt šo namu un tādēļ arī svētība izriet no šejienes – kultūras nams, jauniešu centrs , sporta zāle jauna, pirms tam nekā tāda nebija.”
Bet paši kārķēnieši atzīst, ka vissvarīgākais ieguvums reizē ar baznīcu ir garīguma stiprināšana laikā, kad dominē materiālās vērtības. „Ir ļaudīs tā neziņa, kā dzīvot tālāk, tāpēc ir tik svarīgi noturēties garīgi. Pateicoties Ģirtam ir uzbūvēta baznīca un ne jau tikai tā ainava, bet ļoti svarīgi ir šīs garīgās vērtības, kas ir ar Ģirtu, ienākušas Kārķos,” atzīmē kāda iedzīvotāja.
Uzceltais dievnams Kārķos paliks arī nākošajām paaudzēm. Un šķiet, paveiktais Ģirtam Kalniņam varētu būt tas, ar ko lepoties. Pats mācītājs tā gan neuzskata: „Es par to nedomāju, ka man tādā veidā paliek gandarījums. Vienkārši redzu, ka cilvēkiem var palīdzēt, ka tie, kas nāk, atrod šeit mieru. Tas man patīk. Ka viņi nāk, kaut ko meklē un to atrod, tas ir tāds gandarījums.”
Svētdien uz Lieldienu dievkalpojumam kārķēnieši nu jau kā ierasts kopā sanāk savā baznīcā.
