Karantīnas dienasgrāmata: Vorzu ģimenes pirmās dienas pašizolācijā

Visiem, kas pēdējās dienās atgriezušies no ārzemēm, 14 dienu karantīna ir obligāta – to atkal un atkal atkārto infektologi, kuri situācijas nopietnību saprot vislabāk. Nepaliekot mājās, jūs riskējat aplipināt daudzus citus un pārslogot mediķus, kuriem vienlaikus būs jāaprūpē ļoti daudz smagāko gadījumu. Tāpēc – palieciet mājās! Bet ko tas nozīmē pavisam praktiski – visai ģimenei divas nedēļas neiziet no mājām? Latvijas Radio sērijā “Karantīnas dienasgrāmatas” ar savu pieredzi dalās Vorzu ģimene no Cēsīm.

“Mani sauc Linda, un ar šodienu es uzsāku sava veida dienasgrāmatu par to, kā mūsu ģimenē pārcieš karantīnu...” Linda 14. martā iesāk savu pirmo audio ierakstu telefonā. Ir diena pirms vīra atgriešanās no komandējuma Norvēģijā. Visi ir veseli, tomēr stingri apņēmušies tagad divas nedēļas mājas nepamest.

Karantīnas dienasgrāmata: Vorzu ģimenes pirmās dienas pašizolācijāMāra Rozenberga

    “Rīt viņš ar prāmi no Stokholmas atgriežas mājās. Ceturtdien Zviedrija un Norvēģija parādījās to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir obligāta pašizolēšanās, un mēs, daudz nedomājot, nolēmām, ka būsim atbildīgi pilsoņi un rīkosimies pareizi. Man arī būtu liels lūgums pārējiem, kas par to visu iesmej: tomēr esam atbildīgi!” uzsver Linda.

    Viņai ar vīru pieder ēdināšanas uzņēmums. “Mazliet satraucos par darbu, jo nesen Priekuļos atvērām “Pusdienotavu”,” viņa stāsta. Nākamās divas nedēļas darbu tur uzraudzīs pārvaldnieks.

    “Smejos, ka beidzot varēšu izdarīt to, ko visu laiku gribu, bet nekad nav spēka, jo esi pārguris pēc ikdienas darba.

    Beidzot kārtīgi iztīrīšu dzīvokli! Mēs pat domājam, ka varētu uztaisīt nelielu kosmētisko remontu. Bet tam man visu vajadzētu sapirkt, pirms rīt satieku vīru,” telefonierakstā stāsta Linda.

    Nākamās dienas rītā viņa atsūta īsu video, kurā redzama veikala aile ar nebeidzamiem tapešu ruļļiem: “Ir 15. marta pulksten 11.00, esmu būvmateriālu veikalā, nopirksim tomēr tapetes. Divas nedēļas ir daudz, droši vien to arī paspēsim izdarīt. Tagad tikai jāizvēlas, kādas!”

    Stundu vēlāk seko Lindas video jau no automašīnas.

    “Izrādās, tas prasīja veselu stundu, jo man vēl īsti nebija skaidrs, ko gribu... Ceru, ka būs ok. Pa to laiku, kamēr biju veikalā, vīrs ir nobraucis no kuģa,” viņa laimīgi nopūšas.

    Vēl pēc pāris stundām telefonā saņemu nākamo video. Valdis ir atgriezies.

    “Tētis ir mājās!” aizkadrā priecīgi saka Linda, bet video redzams, kā dēls sirsnīgi apķēris tēti.

    Pēc brīža seko vēl viens video: “Ir pustrīs, vīrs tikko izkrāmēja mašīnu. Viņam palikušas pāri visādas medījumu desas. Noliktavā un lielajā saldētavā paņemsim kaut ko no saldētajiem produktiem, graudaugiem, un es domāju, ka mums visa kā pietiks! Tikai galvenais – nestrīdēties un censties šo visu pārdzīvot mierīgi!”

    Pirmdien sākas pirmā pilnā karantīnas diena. Pārmaiņas pēc darbadienā pagulējuši ilgāk!

    “Kā ir? Pagaidām vēl ļoti viegli. Kā esam sagatavojušies? Mūsu lodžija ir pārvērtusies par ledusskapi, jo visam ledusskapī nav vietas,” Linda rāda video ar kastēm lodžijas stūros.

    Viņa ar humoru atminas, kā vēl pirms vīra atgriešanās divatā ar dēlu bijuši iepirkties.

    “Rati pilni, bērns saka – ļoti, ļoti grib “roltonus”! Un pārdevēja uz mums tā paskatījās! Apmēram tā – šie arī ir tie, kas te panikā krīt... Man gribējās viņai pieiet klāt un pateikt – nē, mēs nekrītam panikā, bet, ja divas nedēļas ir jādzīvo mājās un tu nekur nedrīksti iet, tad tomēr ir vairāk pārtikas jāiepērk! Kad sapratu, ka paši būsim karantīnā, es mazliet citādāk paskatījos uz cilvēkiem, kas sāka izpirkt plauktus. Mēs jau nezinām, vai arī viņiem ģimene tūlīt no kaut kurienes neatgriezīsies. Tāpēc nenosodīsim citus un paši būsim atbildīgi. Veselība ir veselība,” uzsver Linda.

    Ģimene ir lieli galda spēļu cienītāji, plauktā rindojas raibas spēļu kastes. “Mums ir arī elektroniskās bungas un ģitāras. Lai kaimiņi saturas!” viņa smejas.

    Mazliet vēlāk Linda atsūta audioierakstu, kurā stāsta, ka tikko sazinājusies ar kolēģiem bistro – tur pagaidām viss kā parasti. Tobrīd ieraksta fonā skaļi dzirdamas bērnu balsis.

    “Klausos, ka ar bērniem laikam gan būs grūtāk. Puikam ir 13, meitai – seši. Vecumu atšķirība ir tāda, ka viņi vairs īpaši draudzīgi nemāk sadzīvot. Māsa riktīgi “kasās” brālim virsū, brālis grib būt viens. Tas laikam būs lielākais pārbaudījums šīs divas nedēļas,” viņa nopūšas.

    Lindas un Valda dēls ir aizrautīgs futbolists un līdz šim ik dienu ar bumbu gājis uz stadionu.

    “Mājās mēs viņam bumbu neatļaujam dauzīt, bet laikam šīs nedēļas būs izņēmums, jo jūtu, ka viņam tā ļoti pietrūkst. Meita gan kā driģene skraida, nezinu, ko ar viņu darīsim! Laikam būs jāsāk vingrot, lai to enerģiju dabūtu ārā!” iesmejas divu bērnu mamma.

    Pēcpusdienā sazvanāmies ar Lindu un viņas vīru Valdi, kurš pēc profesijas ir pavārs un tagad trīsreiz dienā gatavos mājās.

     “Tas jau ir kā ņemt darbu uz mājām. Hobijs un darbs vienlaicīgi,” smaida Valdis, kuram sarunas laikā ap kaklu apķērusies sešus gadus vecā meita.

    Darba braucienā Norvēģijā viņš nedēļu dzīvoja meža būdiņā un strādāja – gatavoja ēst.

    “Apkalpoju cilvēkus, kas bija atbraukuši uz kursiem par meža zāģēšanu pēc vecajām metodēm,” viņš paskaidro. Kursu dalībnieki par ārpusē notikušo zinājuši maz. “Sāka satraukties, kad bija palikušas divas dienas un būtu jābrauc mājās. Sāka zvanīties uz vēstniecībām un skaidroties, vai tiks pāri,” atceras Valdis. Viņam pašam gan atgriešanās gāja gludi. Paspēja pēdējā brīdī.

    “Bija satraukums par atpakaļceļu. Domājām, ka būs problēmas uz robežām un uz kuģa, bet nekā. Pārbraucām visam pāri, iebraucām kuģī, centāmies nekur neiet. Nobraucām no kuģa, neviens neko neprasīja, neko negribēja zināt,” viņš stāsta.

    Kā tas būs – divas nedēļas pastāvīgi atrasties dzīvoklī ar diviem bērniem, vecākiem pirmajā dienā vēl grūti spriest.

    “Es šo pielīdzinātu svētdienai, ko pavadi mājās. Mazgāju drēbes, piekopju māju. Un parasti vakarā tu izdomā kaut ko paņemt veikalā. Nu, šobrīd vairs veikalā neko paņemt nevarēs...” nosaka Linda.

    Piespiedu dīkstāvi nolēmuši izmantot, lai nomainītu tapetes viesistabā un koridorā.

    “Kad nopirkām dzīvokli un uztaisījām remontu, daži te vēl bija maziņi, tā ka ir šis tas sazīmēts, šis tas nolupināts. (..) Varēs sīkie izlikt enerģiju, plēšot nost!” smejas Linda.

    Lai gan ģimenē visi jūtas veseli, neesot skaidrs, vai pašizolācijas laikā vispār drīkst iziet no mājas.

    “Varbūt varētu iziet ārā vēlu vakarā, kad cilvēku vairs nav. Uzvilkt cimdus, uzlikt maskas, nekam ar plikām rokām nepieskarties kāpņutelpā... Principā iekāpt mašīnā, aizbraukt uz mežu, kur neviena nav – varbūt šāda veida pastaigu varētu pieļaut. Bet tajā pašā laikā es īsti nezinu – var, nevar...” atzīst Linda.

    Sarunājam, ka savu audio un video dienasgrāmatu viņa turpinās un uz karantīnas beigām mēs sazināsimies atkal.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti