Karantīnas dienasgrāmata: Edgars Pastars pašizolācijā secina – patika pret darbu no mājām bija iedomāta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tiesību eksperts Edgars Pastars ir viens no tiem, kurš, atgriežoties no ārzemēm, izolējās, lai mazinātu jaunā koronavīrusa izplatības riskus, ja gadījumā viņš ar tādu būtu inficējies. Arī viņš savas pārdomas nedēļas garumā fiksēja audiodienasgrāmatā un izdarīja dažādus secinājumus par sabiedrības reakciju, par atbildību, par darbu attālināti, kā arī dalījās personiskos secinājumos par to, kā izolēšanās ietekmē indivīdu.

Edgars Pastars pašizolācijā secina – patika pret darbu no mājām bija iedomāta
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Edgars Pastars ir zvērināts advokāts, kas strādā finanšu sektorā un darba jautājumos marta sākumā bija devies uz Nīderlandi. No komandējuma viņš atgriezās 7. martā.

 

"Atgriežoties Latvijā, man nekādu simptomu nebija un viss bija labi (..). Arī kopējā panika, ja tā var teikt, nebija tik liela. Tas bija darba brauciens; un tā es atgriezos mājās, tajā brīdī nebiju no vīrusa skartās teritorijas un nekādus ierobežojumus pirmās divas dienas sev nenoteicu. Jutos ļoti labi, pirmdien arī devos uz darbu," saka Edgars.

Edgars atminas, ka pirmajās dienās pēc atgriešanās parādījušies nelieli saaukstēšanās simptomi – iesnas un mazliet sāpējis kakls, taču, ņemot vērā, ka iesnas nav galvenais koronavīrusa simptoms un Nīderlande tobrīd vēl nebija infekcijas skarto valstu sarakstā, viņš uz darbu devās arī otrdienas rītā, taču jau ap pusdienas laiku sliktās pašsajūtas dēļ devās mājup.

"Tas jau bija tik sen, un ziņas jau tā ir attīstījušas, ka, ar šīs dienas acīm raugoties, šķiet šausmīgi, bet tad tas bija pilnīgi citādāk. Nākamajā dienā, kad jau sēdēju mājās, es zvanīju un teicu, ka man ir kādi nelieli saaukstēšanās simptomi un es gribētu pārbaudīties, bet tad saņēmu atbildi, ka neesmu no [infekcijas skarto] valstu saraksta un vienkārši jāpasēž mājās," saka Edgars.

Situācijai mainoties, galu galā kā viens no daudzajiem nesen ceļojušajiem iedzīvotājiem Edgars pašizolējās, lai 14 dienas vērotu savu veselību. No dzīvokļa neiziet, darbus turpina no mājas.

"Trešdiena. Vismaz ļoti labi, ka šodien nespīd saule, citādi sevi ir ļoti grūti motivēt strādāt tikai no mājas un neiziet, ja arā ir pavasarīgs laiks. Šodien ir lietains, ļoti labi!" liecina ieraksts no Edgara audiodienasgrāmatas.

Pēc pāris dienām Edgars secina, ka patika pret darbu no mājas ir bijusi iedomāta. Darbi kļūst dinamiskāki, jo nav jātērē laiks, kaut kur fiziski dodoties, bet atelpas brīžu dienas gaitā kļūst arvien mazāk.

"Mājas karantīna laikam nav nemaz tik iedvesmojoša, kā es biju cerējis – domāju būšu mājās, varēšu darīt visus darbus, kam nekad nav atlicis laiks, būšu brīvāks. Patiesībā ir pilnīgi otrādi.

Rīts sākas pirms deviņiem, telefoni un videokonferences visu dienu, desmitiem e-pastu. Jā, nav klātienes tikšanos, bet dzīves dinamika ir pietiekami liela. Tas, kas ir mainījies, – tu esi četrās sienās, nevari iziet ārā. Darbā to stresu ir vieglāk vadīt, ir kolēģi, kafija, arī kādreiz var parunāt ar cilvēkiem, pastāstīt, kas uz sirds, bet mājās tas ir grūtāk, un stress aprobējas pie galda, tur arī paliek, un tu nevari tikt no tā vaļā, tas arī ir tas mīnuss darbam no mājām," audiodienasgrāmatā atzīst tiesību eksperts.

Edgars secina, ka Latvijai vēl jāmācas sanāksmju kultūra tiešsaistē. Strādājot privātajā sektorā, video konferences ir ikdiena neatkarīgi no veicamajiem uzdevumiem mājās vai darba vietā, jo tas ir efektīvāk, ja iesaistītie ir katrs savā pilsētas galā vai valstī. Tagad pašizolācijas laikā darba pieredzē ar valsts pārvaldes sektoru Pastars novērojis, ka ir šķēršļi efektīvam darbam. 

"Tas ir interesanti, ka valsts pārvalde ir veikusi tik lielas investīcijas informācijas tehnoloģiju  resursos, bet jūtu, ka tehnikas nav, lai arī pietiek ar ne pārāk augstas kvalitātes datoru un kādu bezmaksas programmu. Nav cilvēkiem pieredzes ar bezmaksas telefonkonferenču servisu izmantošanu. Es esmu šad tad mēģinājis to rosināt un ļaudis ir dīvaini uz mani skatījušies.

Un šobrīd valsts pārvaldei būtu jābūt katrā departamentā un ministrijas nodaļā gataviem, ka viņi spēj būt videokonferences režīmā bez dārgas aparatūras iegādes," saka Edgars.

Pēc tam, kad Nīderlandi jau iekļāva "melnajā sarakstā" un Edgars pašizolešanās režīmā bija pavadījis jau teju nedēļu, viņš no paziņas aizņēmās automašīnu, uzvilka cimdus, sēdās pie stūres un devās veikt Covid-19 testu; tas fiksēts audio dienasgrāmatā:

"Šodien biju veikt testu "E. Gulbja laboratorijā", viens no pirmajiem agri no rīta. Tā bija tāda jocīga vieta, tas notiek ārpus laboratorijas ēkas atsevišķā konteinera tipa būvē. Personāls ļoti atsaucīgs, bet, kad redzi, ka apkārt staigā cilvēki, kas klepo, tad bija mazliet dīvains moments, ko darīt – vai paiet tālāk un cik tuvu stāvēt? Rezultāts ir saņemts e-pastā, un es sāku tagad ievadīt paroli. Es, godīgi sakot, nevaru izdomāt, ko man labāk gribas – lai tests uz Covid-19 ir pozitīvs vai negatīvs, jo ir jau izsēdēts tas laiks un varbūt būtu labāk, ka ir izslimots un aiz muguras. (..) Rezultāts ir negatīvs. Man tomēr prieks ir par to, ka tas nozīmē, ka tās pirmās dienas, kad es atgriezos no komandējuma un vēl aizgāju uz darbu, ka es tad nevienu nevarēju aplipināt ar šo vīrusu."

Vairāk nekā nedēļu neejot uz veikalu, Edgars izēda ledusskapī uzkrāto pārtiku, ko sapirka pirms izolēšanās, un maltītes pasūtīja ar piegādi.

Tāpēc tagad viņš secina, ka labas ēdienreizes ārpus mājas komplektā ar socializēšanos rada vislielākās ilgas, kā arī jūtams fiziskas slodzes trūkums.

"Pēdējo dienu bija tā, ka nu jau ir bezkontakta piegāde. Man ēdienu atstāja pie durvīm. Jā, patiesībā skumjas pēc pārtikas labā restorānā, arī pusdienlaikā pietrūkst socializācijas ar kolēģiem, pietrūkst tās neformālās daļas pēc konferencēm," audiodienasgrāmatā atzīst Edgars.

Ritot pašizolācijas pēdējām dienām, Edgars vēl aizvadītajā nedēļā sprieda, ka pietrūkst terminu "pašizolēšanās" un "karantīna" skaidra nošķiršana. Arī viņš atzīst, ka vēl pirms pilnīgas izolēšanās devies uz veikalu pēc pārtikas, jo citas iespējas viņam nebija.

"Šodien tviterī [infektologs] Uga Dumpis uzrakstīja, kā atšķiras pašierobežošanās un karantīna. Izskatās, ka es esmu tomēr trāpījis šobrīd tajā vieglākajā režīmā un tīri tehniski es pat drīkstu iziet ārā, ievērojot sociālu distanci un neapmeklējot oficiālas iestādes un pasākumus. Tas priecē, svaigs gaiss, kaut vai uz piecām minūtēm pagalmā, arī nav slikta lieta. Darba pienākumu ietvaros saklausu, ka cilvēki joprojām ir arī bezatbildīgi. Viņi iet uz iestādēm vai pie pakalpojumu sniedzējiem, lai kārtotu savas lietas, tostarp, lai mainītu valūtu, tikko atgriežoties no ārvalstīm. Jā, tas ir diezgan satraucoši, un tas tās bažas palielina, jo, visticamāk, mājās jāpaliek neatkarīgi no tā, vai tā ir pašizolācija vai karantīna, jo saslimt noteikti negribas."

Vēl kādu ierakstu karantīnas dienasgrāmatas varonis veltījis arī nerimstošajai vēlmei visu nomazgāt un dezinficēt pirms lietošanas.

"Mājās ir vīna pudele. Tā roku mazgāšana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana ir tā iegājusies, ka es tikko šo pudeli arī nomazgāju ar dezinfekcijas šķidrumu. Varbūt pareizi!? Visu gribas tīrīt un pat tad, kad nav nepieciešams, gribas dezinficēt telefonu, lai gan vienīgais, kas mājās tam pieskāries, esi tu pats. Tas šodienai būs viss."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti