Panorāma

Panorāma

Panorāma

Londonas latvieši pulcējas Ziemassvētku dievkalpojumā

Pirmie Ziemassvētki ģimenē

Kapseļu ielas bērnunama puisēnam - pirmie Ziemassvētki ģimenē

Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēti pirmie Ziemassvētki. Latvijā netrūkst bērnu, kas šos svētkus iztēlojas vien kā koncertu bērnunamā. Daudzi bērni institūcijās pavadījuši visu bērnību, vairāki simti institūcijās dzīvo joprojām. Taču, pateicoties cilvēkiem, kas ir gatavi to mainīt, šogad daudziem bērniem dzīve apgriezusies kājām gaisā. Un bērni ieguvuši visdārgāko – kopā būšanas prieku ģimenē un arī pirmo Ziemassvētku sajūtu īstās mājās.    

Divu mēnešu vecumā Rīgas, Kapseļu ielas bērnunamā nokļuva kāds puisēns. Viņš tur nodzīvoja nepilnus sešus gadus. Šie Ziemassvētki viņam ir īpaši, jo tieši šogad viņš iepazinās ar savu audžuģimeni.

“Viņam tā būs pirmā reize. Faktiski viss - pirmo reizi. Viņš šogad ir daudz ko pārdzīvojis. Pirmoreiz lidojumu, Melno jūru, Pēterburgu, Lietuvu, Tallinu,”  stāsta audžumamma Ilona Vasiļevska.

Šogad tā nav pirmā eglīte, ko zēns pušķo. Taču ir pirmā, ko viņš pušķo savās mājās – audžuģimenē pie Ilonas un Vladislava. Ilona saka – viņi ir kopā pa īstam. Lēmums kļūt par audžuģimeni ir lolots gadiem.

“Es aizgāju kā brīvprātīgā uz Kapseļu bērnunamu. Lai vienkārši saprastu, vai vispār mēs varam,” stāsta Ilona.

Kapseļu ielas bērnunams bija pievērsis Ilonas uzmanību, vēl pirms rubrikā “Sistēmas bērni” raidījums “Aizliegtais paņēmiens” bija izgaismojis tur notiekošo. Gadiem braucot garām ar velosipēdu, Ilona bija vērojusi šo iestādi.

“Nekādi nevarēju ieraudzīt nevienu bērnu tur, un visu laiku tā kā gribēju… ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi, gribēju redzēt, kas tur dzīvo, kas tur notiek, un tāpēc es uz turieni aizgāju,” stāsta Ilona.

Pērn decembrī Ilona pieteicās kļūt par brīvprātīgo. Savu audžubērnu Ilona satika aprīlī. Jau jūnijā zēns sāka dzīvot ģimenē.

Vladislavs saka – ģimene vairs nevar iztēloties dzīvi bez mazā puikas.

“Viņš pats mani izvēlējās, teiksim, jo tur bija daudzi brīvprātīgie. Un viņš tā kā pieķērās man, es arī viņam, un tā arī sanāca,” atklāj Ilona.

“Ja man parādītu papīrus, pieņemsim, tur biezu mapi ar visādām diagnozēm un aprakstiem, tad nu es teiktu godīgi, tur varētu tā sabīties, ka diez vai vispār ietu iepazīties ar to bērnu. Bet, tā kā es ar viņu jau spēlējos, staigāju un viņš bija mājās, es sapratu, ka tur daudz kas ir sarakstīts tāds, kā nav, daudz kas ir pārvarams, kaut kas paliks, bet - nu tāda ir tā dzīve,” spriež Ilona.

“Mēs atkal esam jaunie vecāki. Mums atkal bērnu laukumi priekšā, skolas sagatavošana, mantiņas utt. Jo mūsu mazākajai meitai ir 13 gadi. Tā kā viss no jauna,” atzīst audžuvecāki Ilona un Vladislavs.

Dzīve sistēmā ir atstājusi pēdas. Ilona saka – viss notiek pamazām. Bērns, kam nebija zinātkāres, sāk pārvērsties.

Lai gan lielāko daļu dzīves audžudēls dzīvojis bērnu barā, vecāki novērojuši, ka zēnam ir grūti veidot attiecības ar citiem bērniem. Viss mainās lēnām. Vladislavs un Ilona vairākkārt uzsver – audžuģimeņu apmācība devusi iespēju sagatavoties.

“Mēs bijām gatavi – “nu labi, tāds tu esi, kliedz, nu labi”,” stāsta Vladislavs.

Sarunā vairākkārt izskan bērnunama jaunās vadītājas Ilzes Dzenes vārds.

“Viņa ļoti mums palīdzēja. Ar visām bāriņtiesām. Liels paldies Ilzei,” saka Vladislavs.

Nomainoties vadībai, visa gada garumā bērnunams ir meklējis bērniem ģimenes. Un daudziem tas ir izdevies. Šie svētki pavisam atšķirīgi ir daudziem bijušajiem bērnunamu bērniem.  

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti