ĪSUMĀ:
- Zirgu sētā "Klajumi" Krāslavas novada Kaplavā Ilze Stabulniece dzimtas mājās saimnieko no 1997. gada.
- Ilze studējusi ekonomiku, mārketinga trikus aizguvusi no britiem un Ziemeļvalstīm.
- "Klajumu" zirgi vienīgie Latvijā ir trenēti, lai brauktu četrjūgā; piedalās arī citos neparastos pasākumos, bijuši pat uz teātra skatuves.
- Puse tūristu brauc no Latgales; sākumā brauca tikai rīdzinieki.
- Saimniecībā ir 16 zirgi, 7 zirgi sertificēti reitterapijai.
Pirmais zirgs un ārzemju pieredze
"Zirgi – tas ir hobijs, zirgi ir bijuši vienmēr sirsniņā. Man nav tādas pirmās reizes, kad es esmu bijusi komunikācijā ar zirgu, pirmās tikšanās man nav. Liekas, ka es vienmēr esmu jutusi to smaržu un pieskārienu, to zirga elpu, spēku un mīlestību. Tas ir iedzimts, tā kā iezīsts ar mātes pienu," sacīja zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze Stabulniece. Kaplaviete LSM.lv stāstīja, ka arī grūtajos okupācijas gados, kad mājās nedrīkstēja turēt zirgus, viņa atrada veidu, kā kolhozā satikt zirgu. Jo arī lauku darbos bija nepieciešams palīgs.
Uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Ilze iegādājās savu pirmo ķēvi Mašku, kura vēlāk izrādījās grūsna. Tā "Klajumos" pavisam drīz jau bija divi zirgi, kurus vajadzēja aprūpēt. To uzņēmās mammas brālis Pēterītis, kamēr Ilze vēl skolojās un strādāja Daugavpilī.
"Es sāku strādāt 1993. gadā Uzņēmēju atbalsta centrā. Tās bija pirmās iemaņas, ko
mēs mācījāmies no britiem, no Ziemeļvalstīm. Es redzēju, kā ekonomika arī ir mainījusies, kā tiek izmantotas saimniecības ēkas Vācijā, Norvēģijā, Francijā – kā mazi ražotāji, kaimiņi sadarbojas.
Viens audzē gaļas gabaliņu, otrs – kāpostu, trešais nodarbojas, piemēram, ar zirgiem," Ilze Stabulniece dalījās atmiņās.
Ja tu vari to izsapņot, tu vari to izdarīt!
Kad 1997. gadā Ilze Stabulniece uz dzimtas mājām pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi, viņa vēl līdz galam nenojauta, cik lielu saimniecību vēlas izveidot. Bet jau nākamajā gadā sava vectēva Jāņa izveidotajā saimniecībā Ilze izveidoja zirgu sētu "Klajumi". Šobrīd te turpina saimniekot divas paaudzes. Ilze, Viktors un viņu trīs dēli saglabā Daugavas loku kultūrvēsturisko mantojumu.
"Kāpēc nepiedāvāt citiem to, kas pašam ļoti patīk. Arī tad, kad vēl mācījos, pasniedzēji teica, ka vislabāk ir, ja biznesu attīsta uz savu hobiju pamata – kas pašam patīk.
Tad ir vienkāršāk gan mārketingā, gan tirgū – pārdošanā un arī ticamībā tam produktam, ko mēs piedāvājam," sacīja "Klajumu" saimniece. Ilze jau no bērnības zirgu izmantojusi dažādi.
"Mēs šodien braucām ar kamanām, tas ir zirga izmantošanas standarta veids – kad zirgs tiek jūgts. Protams, ir ļoti daudzas saimniecības, kur ir tikai jājamzirgi. Mēs zirgiem cenšamies iemācīt daudz un dažādus darbus. Lai tā sezona arī izlīdzinātos pa visu gadu. Lai piedāvājums nebūtu tikai skaistā vasaras laikā, bet ceļojumi arī ziemā, rudenī un pavasarī, kad putni dzied," skaidroja zirgu saimniece.
Zirgu sētas biežākie apmeklētāji ir ģimenes ar bērniem, dabas mīļotāji un zirgumīļi.
"Gadās arī cita veida tūrists, kurš iebrauc ar riteni vai motociklu. Viņš arī ir laipni gaidīts, bet viņam varbūt nebūs tik daudz tās laimes, kā bērnam, kurš var pieskarties pie tā lielā dzīvnieka, kurš var aiz ūsām pakutināt trusīti," stāstīja Ilze. Saimniece norādīja, ka vizināšanās kamanās vai pajūgā gandrīz vienmēr notiek, zirgam soļojot, lai nepieredzējis tūrists nesabītos un arī lai nepārslogotu pašu zirgu.
Ilze Stabulniece LSM.lv stāstīja, ka pirmajos gados zirgu sētā tūristi braukuši tikai no Rīgas. Neesot bijis neviena atpūtnieka no tuvējās Daugavpils un pat Krāslavas.
"Pēc krīzes cilvēki sāka ekonomēt un varbūt vairāk rēķināt degvielas izmaksas, un sāka skatīties sev tuvāk apkārt, vairs nedzīvoja ar tādu vērienu. Mūs sāka pazīt Daugavpilī, sāka braukt cilvēki no Preiļiem, Rēzeknes, Valmieras, Ogres, Jēkabpils parādījās un pat Krāslava! Jo Krāslava mūs "atrada" apmēram 2018. gadā. Līdz tam mums nebija neviena tūrista no Krāslavas, iespējams, ka mēs bijām par tālu," smejoties noteica "Klajumu" saimniece.
"Puse [tūristu] ir vietējie, ja mēs ņemam Latgales kopienu, un otra puse ir tālākā Latvija. Kādi divi procenti ir ārzemnieki. Bet tie jau ir tie, kas caur radiniekiem [dabūjuši informāciju]," stāstīja Ilze Stabulniece.
Kamanas un ķēķis – tūrista galamērķis
"Klajumos" saimniecības ēkā pirms četriem gadiem ierīkots ķēķis, kur vasarā patverties no svelmes vai ziemā sildīties pie kamīna, dzert karstu tēju. Darbos saimniecībā ir iesaistīti visi ģimenes locekļi – gan pie zirgiem, gan arī ķēķī. Saimnieks Viktors bieži vien sagādā medījumu, ko virtuvē var pārvērst gardā pamatēdienā.
"Mēs noteikti nekonkurēsim ar restorāniem, mēs nemākam un arī nedarīsim to, ko nemākam. Mēs piedāvājam un pārdodam produktu, ko mēs paši esam pārbaudījuši un kam mēs paši ticam," teica saimniece.
Tāpat kā ēdiens, arī vizināšanās zirga pajūgā spēj aizraut tūristus jebkurā gadalaikā. Saimniece smaidot teica – ja slieces neslīd, zirgus jūdz ratos un laikapstākļi netraucē plānotajai izklaidei.
Saimniekus priecē un tūristus izklaidē kopā 16 zirgi, no kuriem divi ir kumeļi un divi ir jaunzirgi. "Klajumu" saimniece norādīja, ka 12 zirgi strādā un 7 ir sertificēti reitterapijai.
Ilze Stabulniece par vienu no saimniecības vērtībām nosauca prasmes zirgu drosmīgā un arī "neparastā" izmantošanā. Zirgi piedalās arī dažādos publiskos pasākumos, ir pabijuši pat uz Daugavpils teātra skatuves. Ilze Stabulniece norādīja, ka viņas zirgi iet arī četrjūgā, ko nevarot paveikt citi zirgi Latvijā. Nav noslēpums, ka "Klajumu" zirgi ir iemūžināti arī LTV1 vēsturiskā seriālā "Sisi" un būs skatāmi 2. sezonas sērijās.
Kā atzinību par savu darbošanos ne tikai tūrismā, bet arī sabiedriskajā dzīvē Ilze Stabulniece un viņas ģimene ir saņēmusi dažādas godalgas. Tostarp arī Izcilības balvu tūrismā.
Zirgu sētas saimniece Ilze Stabulniece smaidot noteica, ka "Klajumi" tāpat kā Rīga – nekad nav gatavi. Vēl ir daudz sapņu un plānu, kā vēl vairāk ieinteresēt atpūtniekus.
