Aivars ir cēsinieks, kurš pašlaik dzīvo Beļģijā. Viena no lielākajām kaislībām viņa dzīvē ir deja, kas deva iespēju apceļot Eiropu, veidojot plašu skatu uz pasauli un vēlmi to izzināt arvien vairāk un dažādi.
Pirms trim gadiem viņš pievērsies skriešanai, kas mainījusi viņa dzīvē daudzus uzskatus un veidu, kā uztvert pašam sevi, savu ikdienu un nākotni, tā liekot apzināties, ka lielākais pretinieks cilvēkam ir viņš pats.
Aivaram ir 37 gadi. Viņu šim Baltijas ceļa gājienam iedvesmoja 11-gadīgā dēla centieni uz saviem mazajiem mērķiem skolā un sportā.
Baltijas ceļa pārgājienam Aivars guva ierosmi arī no Piligrīnu ceļa Spānijā, ko mūsdienās dažādos pārgājienos un svētceļojumos uz Santjago de Kompastelu mēro gan ejot, gan skriešus, gan ar velosipēdiem. Pētot Baltijas ceļu un apzinot tā punktu adreses, vēsturi un būtību, dienu no dienas arvien nostiprinājusies pārliecība, ka Baltijas ceļa 25.jubilejas gadā tas ir jāpaveic.
Pašlaik paralēli ģeogrāfiskajai un vēsturiskajai izpētei notiek arī aktīva fiziskā sagatavošanās šim diezgan ekstrēmajam notikumam. Tāpat kā Baltijas ceļā pirms 25 gadiem cilvēki sadevās rokās uz 15 minūtēm, Aivara mērķis ir 15 dienās mērot šo pašu maršrutu ar kājām, lielākoties ejot. Plānots, ka viņš veiks apmēram 40–50 kilometrus dienā un ik dienu ceļā pavadīs 10–12 stundas. Kopējais maršruta garums varētu būt aptuveni 707 kilometri.
Aivara Novika–Graša maratons pa Baltijas ceļu sāksies 14.jūlijā ap pulsten 6:00 Viļņā no Ģedimina laukuma. Ir plānots, ka 19.jūlijā viņš ieradīsies Rīgā, bet ceļš noslēgsies 28.jūlijā Tallinā.
Šajā akcijā Aivars Noviks–Grasis atbalstīs arī "UNESCO" Latvijas Nacionālā komisijas (LNK) projektu "Baltijas ceļa stāsti", kas tiek īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kura ietvaros tiek apkopotas iedzīvotāju atmiņas par Baltijas ceļa laiku un dalību tajā, un arī Aivars savā ceļojumā uzrunās cilvēkus un uzklausīs viņu stāstus.
Projekta "Baltijas ceļa stāsti" ietvaros ikviens aicināts pastāstīt savu Baltijas ceļa stāstu..
Šogad aprit 25 gadi kopš notika Baltijas ceļa akcija – unikāla un mierīga masu demonstrācija, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 kilometru garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu veido vērtīgs dokumentu arhīvs. Nozīmīgākos dokumentus, kas tika apkopoti Baltijas valstu kopīgā nominācijā, 2009.gada 30.jūlijā iekļāva "UNESCO" starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa".
