Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Suņi – seniori meklē mājas

Ziemassvētkos vieno kopābūšanas prieks

Kādas ir Ziemassvētku tradīcijas svētku noskaņas veidotājiem?

Decembris ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad svētku noskaņa ienāk it visās mājās. Tomēr daudziem Ziemassvētku rūpes sākas daudz agrāk. Un Ziemassvētku tradīcijas tiem, kuri rūpējas, lai svētki ienāktu mūsu mājās, ir atšķirīgas.   

Šo svētku galvenais simbols – eglīte - prasa gana daudz rūpju visa gada garumā un ne vienu gadu vien. Tomēr, kā atzīst stādaudzētavas ''Dimzas'' vadītājs Andrejs Vītoliņš, bizness ir bizness, bet īpašā sajūta atnākot, arī neraugoties uz gada nogales aizņemtību.

“Bērnībā, kad bridām ar tēvu cauri sniegotajam mežam, man tas sniegs bija līdz viduklim. Bet tas prieks atrast to eglīti laikam ir iesēdies zemapziņā tā, ka man joprojām, šodien, kad es it kā esmu pieaudzis, eglītes audzēju pat ne simtos, bet tūkstošos, es vienalga atrodu to īsto eglīti, ko aiznest mājās. Un man ir prieks. Man ir prieks to uzstādīt, izrotāt, un tas jau laikam arī ir svarīgākais tajos svētkos,” stāstīja Vītoliņš.

Viena no latviešu tradīcijām ir vismaz deviņi ēdieni Ziemassvētku galdā. Starp tiem noteikti jābūt arī zivīm, pēc kurām svētku laikā izstiepusies garum garā rinda. Zivju tirgotāji smej, ka par to esot vislielākais prieks, bet  arī pašiem svētki pavisam garām neejot.

Zivju tirgotājs Aigars Zālītis stāsta, ka svētkus atzīmē “mazliet, kaut gan miegs nāk pēc tam”, bet viņam nekādu īpašo tradīciju nav, “es no tiem pagāniem esmu”.

Īpaša noskaņa valda arī mājražotāju tirdziņā, kur steidzīgie apmeklētāji iegriežas, lai  atrastu vēl  pēdējās dāvaniņas vai kraukšķīgu piparkūku. Un, lai gan arī šeit par gada skaistākajiem svētkiem sākuši domāt jau pirms vairākiem mēnešiem, laiks tiekot atrasts arī ģimenei.

“Ģimenē mēs esam 17, kad sanākam kopā ar visiem vecvecākiem. Mums laimīgi viņi visi ir kuplā skaitā. Protams, ar kopējām vakariņām, dāvanām mazdrusciņ, saldumiem. Bērniem arī kādi priekšnesumi jārāda, un atskaitāmies viens otram, kā mums ir gājis pa gadu,” stāstīja SIA ''Viesulīši'' pārstāve Vita Šķiņķe.

Dobelniecei Sarmītei, kura jau četrdesmit gadus gada nogalē māsiņas virsvalku nomaina pret Ziemassvētku vecīša tērpu, lielākā rosība vēl tikai priekšā.

“Bet svētku sajūta vienalga ir, un vienmēr jau gribas arī to sniedziņu. Šogad kaut kā gaidu, gaidu... bet mēs vienmēr buramies. Visos bērnudārzos un skolās, kur bērni, mēs vienmēr buram, lai sniegu atnes, un kaut kā vienmēr gadās, kad ejam ārā, sniedziņš snieg. Tās burvestības mums izdodas, būs jāmēģina šogad arī,” sacīja Sarmīte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti