Kad cilvēkus nekontrolē, viņi ir daudz atbildīgāki. Saruna ar aizejošo Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli

Pēc divdesmit direktores amatā pavadītiem gadiem šā gada beigās pensijā dosies Juglas vidusskolas direktore Aija Melle – spilgta izglītības nozares līdere, ilggadēja Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente, lektore skolu vadītājiem un arī Nacionālās kultūras padomes locekle, kuru bieži aicina uz intervijām par izglītības aktualitātēm. Nozarē viņa turpinās darboties arī turpmāk, taču atzīst, ka ļoti gaida vairāk brīvā laika, jo Juglas vidusskola ar 1800 skolēniem ilgus gadus ir bijusi faktiski visa viņas dzīve.

Intervija ar Aiju Melli
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Par to, cik svarīgi ir komunicēt ar vecākiem, nemēģināt visu kontrolēt un raudzīties, lai pat pēc smagākajām sarunām paliek laba pēcgarša, Latvijas Radio saruna ar Aiju Melli.

Zinājusi, ka būs skolotāja

Par to, ka dienās būs skolotāja, Aija Melle neesot šaubījusies jau bērnībā. Viņas mamma bija Rāvas astoņgadīgās skolas direktore un matemātikas skolotāja, tētis – latviešu valodas un mūzikas skolotājs un klases audzinātājs. Skolā bija arī viņu dzīvoklis.

“Es esot jau maza vedusi bērnus pastaigā un mācījusi. Zināju, ka būšu skolotāja,” atceras Aija Melle. Lai gan vidusskolā Kuldīgā viņa sevi apliecināja kā lielisku matemātiķi, visiem par pārsteigumu pēc skolas Aija iestājās filologos un izmācījās par latviešu valodas un literatūras skolotāju. “Nostrādāja skolotāja faktors. Mums literatūru mācīja skolotāja Nora Karele. Viņa mācīja arī modernās dejas, viņai vienmēr bija stāja, un viņa vienmēr ienāca ar kādu citātu. Tajos laikos viņa iemācīja pašam domāt,” stāsta Melle.

Pie savas pirmās audzināmās klases Rīgā topošā skolotāja tika vēl kā studente – pēc prakses viņu skolā uzaicināja palikt toreizējā 45. vidusskolas direktore Lilija Reiziņa. “Šo audzināmo klasi es izaudzināju līdz 12. klasei. Izaugu ar viņiem kopā. Toreiz vecāki jokoja – kur tas redzēts, ka bērns audzina bērnus! Man liekas, ka man vēl bija bizes. Bet man tā bija ļoti interesanta pieredze. Viņi lielā mērā ir bijuši mani skolotāji un ir joprojām,” saka Melle.

Kļuvusi par skolas direktori

Juglas vidusskolā viņa ir kopš 1994.gada, bet kopš divtūkstošo gadu sākuma ir skolas direktore. “Dzīve tevi vienkārši māca. Sākuma gados es kaut kā ļoti personīgi visu tvēru. Tas bija ļoti grūti. Atceros, ka vēstures skolotāja man teica: Aijiņ, bet tas jau nav par tevi, tu vienkārši esi direktore, un tev viss ir jādzird.

Ļoti ilgi nevarēju iemācīties, ka ir jādzird daudz negāciju. Kā kāds netiek galā, tā nāk pie direktora,” šodien ar smaidu atceras Melle.

“Ir kaut kādi iekšējie principi man kā cilvēkam. Negribu nodalīt, ka šādi ir mani principi kā vadītājai, bet tādi – kā cilvēkam. Man tie ir vieni un tie paši,” viņa uzsver. “Vienā brīdī tu saproti, cilvēks ir vissvarīgākais. Vienalga, vai viņš ir skolnieks, vecāks, skolotājs vai sētnieks.” Taču ceļš līdz šai atziņai bijis mācību pilns.

Neizdzēšamā atmiņā palicis kāds gadījums, par kuru arī pēc daudziem gadiem Aija Melle stāsta ar asarām acīs. “Mums skolā bija ēdināšanas firma, un viņiem bija saimniece. Mums bija saruna, kurā man kā vadītājai formāli bija taisnība. Gāju, lai pateiktu, ka ar mani vajag runāt tiešu valodu, nevajag iet riņķī apkārt. Sarunā es guvu pārsvaru, it kā biju uzvarētāja, bet... Vakarā biju Lielās mūzikas balvas ceremonijā, un man telefons zvana kā traks. Izrādās, ka saimniece bija nomirusi. Es raudāju trīs dienas un naktis, jo nezināju, kas notika, un vainoju sevi, ka neesmu labs cilvēks. Nevarēju rast mieru, stāstīju to kādai draudzenei, un viņa man pateica kāda mācītāja sacīto – tu tikai neiedomājies par daudz! Šo teicienu es atceros ļoti bieži.

Un kopš tā laika es ļoti sekoju, lai visām sarunām, pat visnepatīkamākajām, ir laba pēcgarša. Lai es nepalieku kaut kādā varas pozīcijā – re, man bija taisnība, re, es savu pierādīju! Es ļoti par to domāju, un tas man līdz,” uzsver Melle.

Atteikties no vēlmes visu kontrolēt

Šis princips noderējis arī pavasarī, kad Covid-19 dēļ strauji nācies pielāgoties attālinātajām mācībām. “Man vajadzēja atrast, kā skolotājiem iedot kaut kādu drošību, pārliecību un mieru par to, ko viņi dara. Sapratu: ja es uzskatu un pieņemu, ka katrs no mums dara labāko, ko mēs varam izdarīt, – bērni, vecāki, skolotāji, atbalsta personāls, tehniskais personāls – es šo pārliecību visiem iedodu, un mēs pie tā paliekam,” saka Juglas vidusskolas direktore.

Gadu gaitā viņa atteikusies arī no daudziem vadītājiem raksturīgās vēlmes visu kontrolēt.

“Ja tu cilvēkus nekontrolē, viņi ir daudz atbildīgāki. Viņi uzņemas to atbildību.

Un es zinu, ka vadītājiem ir ļoti grūti pieņemt tādu patiesību, bet tas ļoti strādā. Nevis tā, ka es tagad neko nekontrolēju, bet patiešām uzticēties cilvēkiem! Tad vecāki arī to savu daļu paņem,” secina Melle.

Viņa arī atceras, cik lielu mācību komunikācijā savulaik guvusi, kad skolas ēkai aizdedzies jumts. “Tādos brīžos tev vispār nav laika domāt ne par demokrātiju, ne par ko. Tad tu vienkārši ej, dari, kaut kas iekšēji tev saka, kas jādara. Domāju, ka mēs labi ar to krīzi tikām galā, bet kopš tā laika es sapratu, ka ir ļoti svarīgi komunicēt ar vecākiem par to, ko mēs darām, kādus lēmumus pieņemam un kāpēc tieši tādus. Un šī pieredze jau man palīdzēja tagad, “Covid” laikā, jo visi jau ir pieraduši, ka tik lielā skolā, kur mācās 1800 skolēnu, strādā 170 skolotāju, 120 tehnisko darbinieku – visa Jugla mūsu! – tu komunicē ar katru, lai katram ir skaidrs, kas viņam ir jādara. Tas arī ir ļoti svarīgs princips,” viņa uzsver.

Katram dzīvē bijis kāds nozīmīgs skolotājs

Runājot par skolotāja profesiju cauri laikiem, Melle teic – pamatlietas nav mainījušās: skolotājam jābūt personībai, jāmīl savs darbs un bērni, jābūt profesionālim un jāzina, kā iemācīt.

“Domāju, ka katrs cilvēks var atrast skolotāju, kurš bijis ļoti nozīmīgs viņa tālākā dzīves ceļa izvēlē. Bet ar laiku mainās tas, ka šobrīd skolotājiem ir jābūt ļoti tehnoloģiski spējīgiem, un ne katrs tam ir gatavs. Šis attālinātais laiks prasa vēl pavisam citas prasmes. (..) Un šobrīd, manuprāt, pietrūkst arī cieņas pret skolotāju sabiedrībā. Arī pret citām profesijām, piemēram, mediķiem – varbūt tā ir šī brīža sabiedrības un laikmeta iezīme,” secina direktore. Viņasprāt, tas ļoti atkarīgs no attieksmes, kādu bērns iemācās ģimenē. “Mēs paši devalvējam to skolotāju,” viņa secina.

Uz jautājumu, vai Covid-19 dēļ attālinātās mācības ir lielākais izaicinājums viņas direktores karjerā, Aija Melle pārliecinoši atbild: “Nē. Tie ir ārēji apstākļi, kuros tev vienkārši ir attiecīgi jārīkojas. Ir jāpieņem lēmumi un par tiem jākomunicē un visi jāpārliecina. Tas nav lielākais izaicinājums. Lielākais izaicinājums visā laikā... Atceries – bija lielais skandāls ar tikumības grozījumiem. Tas toreiz sākās ar Juglu, ar vienu bukletiņu.

Tie ir tie izaicinājumi, kad kāds tevi vai skolotāju nepatiesi apvaino. Kad tev it kā jāpierāda, ka neesi iekšēji vainīgs.

Vai tad, kad otra puse negrib dzirdēt un ieklausīties. Tie jautājumi ir bijuši visos laikos.”

Kā to risināt? “Pirmkārt, jau nostāties līdzās skolotājam. Otrkārt, izprast problēmu no visām pusēm un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. (..) Tajā brīdī, kad vecāki saprot, ka gribam palīdzēt, kad sākam runāt kopīgu valodu, viss pēkšņi atšķetinās un izrādās citādāk,” saka Melle.

“Doties pensijā” viņai kā visu mūžu ļoti aktīvai izglītības nozares darbiniecei skanot jocīgi.

Formāli pensijā viņa ir jau pusotru gadu, tāpēc aiziešanu no Juglas vidusskolas Melle drīzāk sauc par “došanos savā dzīvē”.

“Man liekas, ka tas ir viens no manas dzīves gudrākajiem lēmumiem – aiziet īstajā brīdī. Protams, ir žēl. Faktiski es pati sev esmu uzradījusi paradīzi, no kuras šobrīd sevi izraidu. Jo skaidri zinu – jo ilgāk es palikšu, jo grūtāk būs aiziet,” uzsver Melle.

Viņa cer, ka par nākamo skolas direktori pilsēta jau drīzumā apstiprinās pašreizējo Juglas vidusskolas direktora vietnieci izglītības jomā Helēnu Vilkostu, kura palikusi vienīgā kandidāte konkursā uz šo amatu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt