Ance un Kārlis ir divi no 23 "Iespējamās misijas" šī gada jauniesauktajiem dalībniekiem, kuri izvēlēti no vairāk nekā 200 pieteikumiem. Ance ieguvusi maģistra grādu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) programmā “Informācijas tehnoloģija” un šobrīd kā “Iespējamās misijas” dalībniece strādā Siguldas pilsētas vidusskolā par informātikas skolotāju. Savukārt Kārlis – ieguvis bakalaura grādu vides zinātnē, arī RTU. Šobrīd pasniedz fiziku Jelgavas Valsts ģimnāzijā - skolā, kuru pats pirms vairākiem gadiem absolvējis.
Abiem vecāki – skolotāji
"Esmu strādājis gan birojā, pie datora, gan lauksaimniecības nozarē, bet tas laimīgākais brīdis manā gada nogrieznī ir brīvprātīgais darbs jauniešu vasaras nometnē, kur darbojos jau piecus gadus. Un tā nonācu pie secinājuma, ka varbūt tieši darbs ar jauniešiem, ar izglītību ir tas, kas man ir dzīvē jādara. Es mācīšu fiziku pamatskolā, un esmu ļoti priecīgs par to, jo tieši fizikā pamatskolā ieliek tās pamatzināšanas, jo fizika sākas tikai no 8.klases, tā kā es būšu viņu pirmais iespaids par pasaulē notiekošajiem procesiem," atzīst Kārlis.
Ance piebilst, ka, viņasprāt, skolotājam ir jābūt tam, kas iedvesmo bērnus mācīties, lai viņi ar prieku nāktu uz stundām, tostarp informātiku.
Jautāta, vai viņu nebiedē tas, ka bērni mūsdienās diezgan pārzina šo jomu, skolotāja teic: "Tā bija man viena no tām lietām, no kurām es baidījos. Bet mani nomierināja viens no bijušajiem "Iespējamās misijas" skolotājiem, kurš šobrīd joprojām māca informātiku. Viņš teica - bērni zina daudz, viņi zina daudz par internetu, par sociālajiem tīkliem un tāda veida lietām, bet kolīdz viņiem ir jāsāk strādāt ar "Excel", ar "Word" [programmām], jāprogrammē, tad tu kā skolotājs viņiem vari iemācīt kaut ko jaunu.
Bet, es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka skolēni zina daudz. Tad jau mēs varam sadarboties un tā kā visticamāk viņi arī man kaut ko jaunu iemācīs."
Ceļā uz Raiskumu Ance stāsta, ka uz Siguldu viņai nācies diezgan bieži braukt saistībā ar iepriekšējo darbu. "Es to ceļu zinu. Biju vienu reizi, gāju tieši garām tām skolām un nodomāju - būtu smieklīgi, ja es te strādātu."
Ance atklāj arī: "Par mani arī apkārtējiem visiem liekas, ka es tāda dīvaina. Kā - IT nozarē strādā un tagad iesi par skolotāju? Daudzi arī neizprot to "Iespējamo misiju", viņi nezina, liekas, ka tas ir tikai būt par skolotāju.
Es atkal to sasaistu ar daudz ko vairāk, sevis attīstību, pašizaugsmi. Kaut kāda vides maiņa, saprast izglītības sistēmu un tā tālāk, tas nav tikai būt par skolotāju," saka Ance, kura atzīst, ka arī viņas mamma ir skolotāja.
Kārlim par skolotājiem strādā abi vecāki, tāpēc tas, ka arī viņš izvēlējies šo profesiju, apkārtējiem nešķita tik liels pārsteigums. Tiesa, dažiem tas šķitis pārsteigums, jo "skolotāja profesija jau pie mums neskaitās baigi prestiža".
Pēc Raiskuma uz Ventspils nometni
Raiskuma internātpamatskolā topošie skolotāji pavadīja divas nedēļas. Šai laikā bija jāapgūst nepieciešamās pamatzināšanas par skolotāja darbu, jo lielākoties "Iespējamās misijas" dalībniekiem iepriekšējas pieredzes pedagoģijā nav. Pirmajās divās nedēļās tiek apgūtas tādas zināšanas kā skolas darba organizācija, mācību procesa plānošana, vērtēšana mācību procesā, mācību metodes, to mērķtiecīga izvēle un izmantošana, emocionālā inteliģence un citas. Ātra iekārtošanās, tējas pauze - un mācības var sākties.
Pēc divām nedēļām Vidzemē “Iespējamās misijas” dalībnieki devās uz Kurzemi - uz Ventspili, kur mācības turpinājās vēl divas nedēļas. Taču nu jau ar iespēju iegūtās zināšanas izmēģināt darbā ar bērniem.
Mācījās gan bērni, gan skolotāji. Princips šeit līdzīgs kā skolā - katram skolotājam bija audzināmā klase un arī savs mācību priekšmets.
"Es audzinu septīto klasi, tie ir bērni, kas ir pabeiguši septīto klasi. Mācu izlūkošanas portālu. Tas ir baigi interesanti, jo mūsu priekšmets saucas izlūkošana, bet tur ir daudz prasmes, tur ir tabulu veidošana, datu reģistrācija. Bet pamatu pamats ir fizika, un viņiem ar fiziku līdz šim ir ļoti maza pieredze. Tas principā ir viņiem pirmais iespaids par to, kā fizikas procesi notiek dabā. Mēs konkrēti šajās septiņās nodarbībās aplūkojam hidraulikas pamatprincipus, ko var novērot visapkārt - gan lauksaimniecības tehnikā, gan robotos, viskautkur," stāsta Kārlis.
"Un tad, lai viņi praktiski redz, kādam tam ir jēga, jo viņi jau par to neko nezina, tā ir viņu pirmā pieredze, un tad nedrīkst tā ar terminiem un grūtiem skaidrojumiem. Vajag tā viņus ieinteresēt vispār tajos fizikas procesos."
Ance sprieda, ka būtiskākais ir saprast to, kas konkrētā vecuma jauniešiem interesē un kā pievērst viņu uzmanību. "Jo, ja skolēnam nav šīs uzmanības, tad nav jēga neko mācīt. Viņš neko neiemācīsies. Es lēnā garā to mēģinu, tas nav vienas dienas jautājums, bet strādājot, izmēģinot, var panākt to uzmanību."
Viņa atzina, ka pirmajās matemātikas nodarbībās nometnē bērni nešķita īpaši ieinteresēti šī priekšmeta apguvē. Taču pamazām pēc nodarbībām, grupu darbiem un dažādām spēles attieksme mainījusies.
"Viņi ir sapratuši, ka tā nav klasiskā matemātika, ko māca skolā, viņiem nav burtnīcās nekas jārēķina, un tagad jau viņi nāk ar prieku uz mūsu nodarbībām un saka - "jā, bija forši"."
Mācību process nav viegls
"Iespējamās misijas" rīkotā vasaras skola Ventspilī norisinājās jau otro gadu, un tajā piedalījās bērni no Ventspils un tuvākās apkārtnes. Pēc nodarbībām skolēni ap pieciem vakarā devās mājās, bet skolotājiem tad sākās dienas nopietnākā daļa - kopā ar saviem kuratoriem un kolēģiem viņi izvērtēja dienas veiksmes un neveiksmes, dalījās padomos un gatavojās nākamās dienas mācību stundām.
"Pats grūtākais, ja es tā varētu teikt, ir sagatavoties nodarbībām. Mums visa diena no rīta līdz gandrīz sešiem vakarā ir aizņemta, un tad mums ir tas mazais posmiņš starp iešanu gulēt un dienas noslēgumu, kad mēs varam gatavot nākamo dienu.
Tas varbūt ir lielākais izaicinājums. Sagatavoties tā, lai tiešām būtu gatavs un varētu ar pārliecību novadīt stundu," atzīst Ance.
"Mēs parasti sēžam skolā, līdz kamēr mūs met ārā. Tas ir pulkstens deviņos - mūs met no klases ārā, pulkstens desmitos mēs varam palikt mūsu telpā, un tad atlikušais darbs notiek mājās, istabiņās. Vienu reizi esmu pabeidzis ātrāk nekā līdz pusnaktij," atklāj Kārlis.
Mācību process nav viegls, tas prasa agūt daudz jaunu zināšanu jomās, ar ko iepriekš bijusi maza saskare vai pat nekāda un, kā skaidro programmas direktors Kārlis Andersons: ""Iespējamās misijas" skolotāji ir parasti cilvēki, kas nav domājuši, ka - es kļūšu par skolotāju.
Viņus mērķtiecīgi uzrunājam un piesaistām, ejot gan uz fakuktātēm, gan veidojot pasākumus, aicinot tādus cilvēkus, kas interesējas par izglītību, bet nav ar pedagoģisko izglītību saistīti.
Mēs aicinām viņus dalīties ar savām zināšanām un pieredzi skolā divu gadu garumā, paralēli nodrošinām mācību programmu, kur viņi apgūst gan pedagoģijas zināšanas, gan arī attīsta sevi kā līderi. Mēs daudz pievēršam uzmanību, lai katrs iepazītu sevi, lai iemācītos strādāt ar citiem cilvēkiem, un tādā veidā veicinātu pārmaiņas tajās skolās, kur viņi ir. Pozitīvas pārmaiņas.”
"Iespējamās misijas" skolotāji - pieprasīti
"Iespējamā misija" šādā veidā skolotājus sagatavo jau desmito gadu. Un skolas to novērtē - pieprasījums pēc "Iespējamās misijas" dalībniekiem ar katru gadu aug. Šogad programmai bija pieteikušās 90 skolas, piedāvājot 130 brīvas darba vietas. Pērn 76 skolas meklēja 170 skolotājus. Skolotāju trūkst. "Iespējamās misijas" viens no mērķiem ir panākt izmaiņas skolotāju izglītībā.
"Tikai neliela daļa no tiem, kas uzsāk mācības [augstskolās], pēc tam aiziet strādāt skolā. Tā kā mēs diezgan daudz, neveicot šādu būtisku atlasi, ieguldam cilvēkos, kas nemaz neizvēlas skolotāja profesiju. Labam skolotājam, pirmkārt, nepieciešama atlase. Sagatavošanai ir jābūt praksē balstītai, jo, sēžot un klausoties, ko dara labs skolotājs, tas nekad nebūs tik efektīvi, cik esot klasē un praksē pārbaudot tās zināšanas. Un trešā lieta ir atbalsts. Visiem jauniem skolotājiem ir nepieciešams atbalsts," uzskata Andersons.
Šīs trīs lietas Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jauno pedagogu apmācībā. Kaut gan termiņi, kad tas varētu notikt, vēl nav nosprausti, Andersons tic, ka to ir iespējams izdarīt līdz 2020.gadam, kāds arī ir “Iespējamās misijas” sākotnējais plāns.
"Es domāju, ka tas ir labs piemērs, cik ilgi prasa kaut kādām pārmaiņām lielākā sistēmā notikt. Desmit gadus mani priekšgājēji ir par šo aktīvi cīnījušies, es šo pašu stāstu turpinu. Tagad arī ir parādījusies iespēja, ir Eiropas līdzekļi, lai veiktu šādas reformas, tā kā tas viss ir kopā, labs brīdis, kad tās uzkrātās zināšanas likt lietā," saka "Iespējamās misijas" vadītājs.
Uz skolām 23 jaunie skolotāji
23 jaunie skolotāji nu devušies uz savām skolām. Turpmākos divus gadus paralēli darbam skolā viņi satiksies katru otro nedēļu, lai kopīgi mācītos un iedvesmotos viens no otra.
"Ir pagājusi ļoti bagāta un darbietilpīga vasara. Tas grūtākais - jaunie izaicinājumi, ar ko es saskāros, var teikt, katru dienu. Tas ir sevis vadīšana, ienākšana jaunā nozarē, kurā pirms tam es neesmu darbojies, un svarīgākais ir tas, ka mani tas interesē un es to vēlos. Un tagad ir tā izdevība, ir klāt tā diena, kad es savas iegūtās zināšanas sākšu pielietot arī praktiski skolā.
Pirmdien sāksies pilnībā jauns dzīves posms, esmu gatavs, esmu tam pilnībā gatavojies, tiešām ar lielu enerģiju došos skolā iekšā un ceru, ka to enerģiju pārnesīšu arī saviem skolēniem," saka Kārlis.
Ance piebilst: "Man ir audzināmā klase. Man būs 5.b klase. Šodien viņus satikšu pirmo reizi, tāpēc es domāju, ka gan viņi nedaudz satraukti, gan es, un ceru, ka viss izdosies. Stundu saraksts vēl var mainīties, bet, manuprāt, man būs kādas 15 stundas plus vēl audzināšana. Tā kā būs, ko darīt. Tā ir tāda "Iespējamās misijas" skolotāja slodze, kas ir četras dienas, četras nepilnas dienas tās ir. Mums būs arī katru otro nedēļu piekdienās un sestdienās mācības."
