Ģimenēs dejo gan lieli, gan mazi, tādēļ grūti iedomāties valsts svētkus bez koncertiem un latviešu pasākumiem. Taču šogad jāaprobežojas ar mierīgu pasēdēšanu mājās, baudot īpaši sagādātus latviešu ēdienus, jo, piemēram, siļķi un šķovētus kāpostus parastos Anglijas veikalos nopirkt nevar.
"Svētku sajūtu jau mēs radām arī paši, atmosfēru, piemēram. Savācamies visi kopā, uzklājam svētku galdu. Vienmēr paskatāmies arī kādu patriotisku filmu un paklausāmies latviešu mūziku, uzliekam fonā.
Tā kā ir tā svētku sajūta šeit arī. Citreiz pat īstenībā lielāka, nekā kad svin Latvijā," stāstīja tautas deju kolektīva "Straumēni" dejotājs Ilmārs Jakobsons.
"Latvijā tas vairāk pie televīzijas, šeit ir koncerti, koncerti, koncerti... Katru gadu diezgan liels skrējiens sanāk. Šogad ir tā – mājās, pasēdēt, pasvinēt, padomāt," piebilda tautas deju kolektīva "Straumēni" vadītājs Viesturs Bērziņš.
Ja ģimenē ir deju kolektīvu vadītāji un dejotāji, tad sarunas lielākoties grozās par un ap dejošanu.
"(..) Šeit tā vairāk ir saiknes saglabāšana ar dzimteni. Man tas ir aktuāli, bērniem, lai viņi tomēr zina, no kurienes es nāku, mans vīrs nāk," sacīja tautas deju kolektīva "Straumēni" vadītāja palīdze Laura Rutka.
Tautas deju kolektīva "Straumēni" vadītājs atzina: "Man daudzi atnāk tādi, kas nekad mūžā nav dejojuši. Kas atnāk tikai tāpēc, ka viņi grib to latviešu kopības sajūtu, grib ar latviešiem kaut ko darīt kopā. Beigās iepatīkas. (..)"
Dejotāju ģimenē svētkos dejots tiek vienmēr, tas nekas, ka vietas maz, var skatīties pašu filmētos video un nedaudz izkustēties, lai atpūtas brīdī pamielotos ar namatēva Viestura cepto kūku un citiem gardumiem.
